Ne tas patīkamākais laiks dzīvē...

Vakar nedaudz paanoreksējos līdz kādiem 17:00 biju apēdusi tikai 7 mazus šokolādes gabaliņus. Dīvainā kārtā ēst negribējās. Mana ēdienkarte vakar sastāvēja no nedaudz šokolādes un kefīra, tējas un vakarā kartupeļiem ar biezpienu.

Iespējams, ka tā rezultātā vakara pusē bija tāds, nekāds noskaņojums un bezspēks, kas pārauga milzīgā asaru uzplūdā.

Tagad tā būs ar vien biežāk, jo M 13.aprīlī brauc prom, un mana mazā sirsniņa to nevarēs izturēt. Protams, es ceru un gribu, lai mūsu attiecības spēj pārvarēt šo atšķirtības periodu, bet tomēr baiļojos. Vispār nespēju iedomāties kā es te spēšu izturēt, jo sanāk, ka ārpus šīm attiecībām Ventspilī esmu dzīvojusi tikai nedaudz vairāk kā mēnesi. Kā, lai atrod jaunus draugus? Vai jāizliek sludinājums?

Laiks skrien vēja spārniem...

Ārprāts, likās, ka pēdējo reizi šeit rakstīju pēc Kailijas koncerta, bet izrādās, ka nē. Nezinu kā varēju nepadalīties šeit ar savu lielo sajūsmu, tagad jau tā nedaudz pagaisusi. Īsi izsakoties koncerts-šovs bija izdevies, lielisks un neaprakstāms. Šova elementi patiešām brīnišķīgi, ka brīžiem pat šķiet kā tas vispār ir iespējams no sākuma līdz beigām pārsteigt skatītājus un noturēt uzmanību.

Kas vēl pa šo mēnesi ir noticis? Bij labas ballītes gan ar augstskolas draugiem, gan skolas vēl pa vidu bija arī trakā Valentīna diena.. Ak, jā, noticis tāds svarīgs notikums augstskolas dzīvē kā Studentu padomes vēlēšanas, kurās arī es piedalījos un par pārsteigumu man ieguvu trešo lielāko balsu

skaitu (99 balsis).

Studentu padomes pirmā sēde jaunajā sastāvā notika 8. martā- sieviešu dienā, un tā kā mēs esam tur pārsvarā dāmas, tad daži no mūsu vīriešiem mūs arī pārsteidza ar ziediem un saldumiem.

Vispār ļoti jauka sieviešu diena bija, sajutos tiešām lutināta un atzīta, uz galda vāzēs stāv puķītes, žēl tik, ka pati viņas tā mazāk dabūju izbaudīt, jo atbraucu uz mājām atpūsties. 

Mājās tiešām gribās atpūsties un pabūt ar savējiem. To arī daru un pus divpadsmitos naktī cepu kēksu. Jauki :)