Insomnia

Trakums, pēdējā laikā arvien biežāk man uzmācas bezmiegs. Eju gulēt tā jau vēlu, bet pēc tam vēl mokos ar iemigšanu labu laiku.
Normāli gulēt varēju aiziet tikai pēc nakts, kad biju gulējusi tikai 4 h. Lūdzu miedziņ apciemo mani ātrāk
Laikam jau tas ir tas satraukums par Erasmus beigām, visu darbu nodošanu un mājās braukšanu.

diezgan atbilstoša dziesma: tiesto-insomnia

P.S. mums ir sniegs, uzsniga tieši tās dienas vakarā, kad biju rakstījusi, ka sniega nav. Ironija?!

Ziemas vēl nav

Ilgi nav rakstīts, bet tas ir tāpēc, ka man iet labi un nekādu spožo piedzīvojumu nav bijis.

Šobrīd man ir ļoooti brīvs grafiks, jo palikuši vairs tikai 3 priekšmeti.

Nolikts jau eksāmens somu valodā, ko varējām rakstīt izmantojot vienu iepriekš sagatavotu A4 lapu un kopā ar izlozētu partneri, ja nebija nepieciešama atzīme, bet tikai ieskaitīts. Tas nebija pārāk sarežģīts un tā kā man paveicās ar partneri un abas bijām  gudras :D, tad pabeidzām pirmās. Pēc tam pasniedzēja bija parūpējusies arī par nelielu ieskatu somu Ziemassvētkos, iedeva mums arī tradicionālo ēdienu receptes, un pacienāja ar karsto dzērienu „glögi” un piparkūkām.

Vienu reizi Scandinavian business, kad neviens nebija gatavs prezentēt devāmies mazā ekskursijā pa Tamperi un noslēdzām to observatorijas torņa kafejnīcā, kur pasniedzējs katram izmaksāja virtuli un tēju. Virtulis bija kaut kāds somu īpašais jo iekšā viņā bija magoņveidīgas sēkliņas, bet tās garšoja pavisam savādāk kā magones, vēl aizvien nevaru saprast kas tās tādas ir.

Ik pa laikam ar Līgu dodamies izklaidēties uz kādu klubiņu, pēc ballēšanās 2 reizes ir sanākuši misēkļi ar autobusu atiešanas laikiem, vienu reizi pat nācās braukt mājās ar taksi jo 2 h negribējās gaidīt. Takši šeit ir ļoti dārgs prieks- par kādu 10 min braucienu samaksājām gandrīz 20 eiro. Cenšamies arī gandrīz katru nedēļu pirtiņā ieiet.

Daļa manu dzīvokļa biedreņu bija devusies uz Lapzemi un tur viņām nedaudz sanāca izbaudīt ziemu un piedzīvot ziemeļblāzmu. Man diemžēl nav ieplānots doties uz Lapzemi jo tas ir diezgan padārgi. To nedēļu izbaudīju dzīvoklī tīrību, jo ar palikušo meiteni visu kārtīgi iztīrījām un arī uzturējām tīrību. Meiteņu atbraukšanu tīrības ziņā var ļoti pamanīt, un  pat otra tīrīgā meitene palikusi sušķīga kopā ar pārējām. Šis man ir tāds nedaudz sāpīgs temats, jo nepatīk būt vienīgajai, kas tīra dzīvokli.

Vēl aizvien nav sniega, un nekāds dižais aukstums arī nav bijis, aukstākais kādi -5 grādi varbūt.

Ziemassvētku tirdziņš arī vēl nav atvēries, tikai 9. decembrī būšot. 6. decembrī būs Somijas Neatkarības diena un šogad militārā parāde būs tieši Tamperē.

9. decembrī ir plānots „Christmas party” viena kursa ietvaros pie vienas pasniedzējas, kas šķiet visai interesants fakts. Vēl nezinu vai došos, jo mums tā īsti nav pieņemts pie pasniedzējiem rīkot ballītes ar pirti. 

Piektdien ar Līgu sacepām daudz kanēļmaizītes un nedaudz pīrādziņus, kaut kā bija  jāizlieto milti :D

Nav vairs ilgi līdz mājās braukšanai...

Kuriozbildes no Krievijas

Tā tante sargā pils ekspozīciju

Šāds caurspīdīgs un nemīksts tualetes papīrs ir 3 zvaigžņu viesnīcā. (bet pārējais viss tur bija lieliski)
Šo jociņu laikam labāk sapratīs tie, kas zin krievu valodu.

Kaut kas ir jāieraksta

Man jau daži sāk pārmest, ka sen nav bijis neviens ieraksts, bet tādi prasītāji maz un nav uzstājīgi. Bet es profesionāla sliņķe.

Labi, nav svarīgi kas un kā, galvenais, ka es esmu pie rakstīšanas.

Daudz kas ir noticis pa šo laiku, jo jau gandrīz mēnesis riņķī. Bet es tomēr centīšos tā neizplūst pārāk gari.

Pirmais mācību periods noslēgts, atzīmes saņemtas ( 5 ballu skalā 3 un 4), esmu diezgan apmierināta ar padarīto. Protams, vienmēr gribās labāk, bet ir labi kā ir.

Pirms brīvlaika arī pabijām Helsinkos, apskatījām dažas baznīcas un citus apskates objektus un pastaigājām arī pa veikaliem.

Gandrīz nedēļu atpūtos Latvijā, pabiju arī augstskolā. Bij foršs tas laiks. Satiku dažus draudziņus.

Ātri gan paskrēja tas laiks.

Bet nemaz nepaspējām īsti atgriezties Somijā, kad bija jau klāt ceļojums uz Sanktpēterburgu. Skaista pilsēta. Interesanti kā tie cari tur dzīvojās tajos laikos, kad katrs savu pili cēla. Un visam, protams, bija jābūt apzeltītam.

Krievu valodas zināšanas arī nav nekur pazudušas, visur spēju sarunāties krieviski. Nopirku tur arī kārtīgus ziemas zābakus ar īstu kažokādu iekšpusē. Krievija salīdzinājumā ar Somiju ir super-lēta, bet mūsu mērķis nebija šķērdēties ar naudu tur. Ja tagad tā padomā, tad varēja jau vairāk sapirkt visādus gardumus, bet tajā brīdī tas nelikās aktuāli.

Brauciens bija lielisks, to grūti aprakstīt vārdos, un bildēs arī īsti nav redzams tas spožums un greznība, kāda tur valda. Katrā gadījumā, ja ir iespēja tur aizbraukt, iesaku.

Pirms Pēterburgas brauciena paspēju ar savu grupiņu arī pamieloties ar lieliskām internacionālām vakariņām. Katram bija jāatnes kāds savas valsts tradicionālais ēdiens. Es izcepu pīrāgus. Pirmo reizi cepu pīrāgus pilnīgi viena, jo mums mājās ir darbu dalīšana- mamma uztaisa mīklu, tētis sagriež gaļu un sīpolus un es taisu pašus pīrāgus. Izdevās man ļoti labi. Iespējams pirms Ziemassvētkiem atkārtošu šo pasākumu, tā kā brauciet ciemos.

Tagad atkal jāmācās, no tā jau diezgan biju atradusi, bet jāsaņemas, un tad jau viss būs kārtībā. Galu galā tas decembris jau arī vairs nav aiz kalniem.

Pirmais eksāmens, bastošana, prezentācija...

Iepriekš rakstīju, ka otrdien mums bija silts laiks (+13), bet piektdiena izrādījās vēl siltāka, pat neticami silta +20. Es tam nevarēju noticēt, skriešanai šis laiks pat bija par karstu.

Piektdien bijām balēties, nokavējām autobusu un rezultātā bija jāmaksā ieeja, bet nu neko, tā jau ballīte bija diezgan laba.

Nedēļas nogalē centos mācīties īsti labi nesanāca, jo pēc vasaras no tā ir atrasts.

Pirmdien ar trako pasniedzēju bija maza ekskursija pa Tamperi. Uzzinājām pilsētas vēsturi, kā tā attīstījusies. Pabijām arī pilsētas domē, ļoti skaista sēžu zāle viņiem ir.

Otro reizi pabijām Tamperes katedrālē. Skaista jau tā vieta. Katrā ziņā domāju, ka tāda tipa baznīcu nav pasaulē daudz. Ļoti drosmīgi priekš baznīcas un ņemot vērā to ka tā tika celta pirms vairāk kā 100 gadiem. Pat pārdroši. 

Pēc ekskursijas steidzāmies uz skolu. Pirmdiena mums šoreiz ļoti pilna sanāca, skolā plānots bija pavadīt 10 h. Bet tā kā man nākamajā dienā bija eksāmens un jāmācās eksāmenam ļoti daudz, tad nobastoju somu valodu.

Otrdien (4.10) mans pirmais eksāmens šeit. Neteikšu, ka bija viegli. Tajā pašā vakarā bija jāgatavojas nākamās dienas prezentācijai. Maz gulēts tajās dienās, bet ir kaut kas jāupurē, lai iegūtu labus rezultātus. Tas bija arī vakars, kad manas dzīvokļa biedrenes bija sacepušas nu ļoooooti daudz cepumiņu.

Trešdien, pēc labās prezentācijas, bijām nolēmušas, ka jāapmeklē vietējās humpalas, jo bija dzirdētas ļoti labas atsauksmes. Es kaut kā nemāku tādās vietās kaut ko atrast un izvēlēties, bet nekad īpaši arī neesmu mācējusi. Pēc tam sekoja gājiens pa veikaliem. Nezinu vai mēness bija pareizajā fāzē vai zvaigznes kaut kā īpaši sakritušas, bet diezgan sapirkāmies. Tas bija pavisam netipiski mums. Vienmēr pie kaut kā piekasāmies, bet šoreiz viss bija labi. Un mājās pārradāmies ar lieliem maisiem. Stockmann trakās dienas ļaužu piepildītas arī šeit. Vakarā vēl izcepām lieliskus ābolu rausīšus. 

              Protams, ka šajā ierakstā arī neiztikt bez ēdienu bildes :) 

Ir tāds režīms un rutīna jau iestrādājusies .Tāpēc piedodiet, ka nav nekā interesantāka, ko stāstīt.

Vēl tikai nākamā nedēļa un tad jau rudens brīvlaikā uz mājām. 

Starp citu, ja kāds vēlas pieteikties mani satikt, tad droši uz priekšu, būšu par to priecīga.

Atpakaļ pie vecajiem stiķiem...

Jo vairāk brīva laika ir, jo mazāk gribās mācīties. Jā, esmu atkal sliņķītī. Ne es rakstu blogā regulāri, ne laicīgi pildu mājas darbus. Nu ko tur teikt, laikam jau nemainos. Un izvairoties no mācībām, es vismaz rakstu blogu. Bet vispār iet labi.

Strauji tuvojas pirmā perioda beigas un to var just. Nākamās divas nedēļas man diezgan saspringtas būs katrā pa vienam eksāmenam un pa vienai prezentācijai. Tas tā nedaudz biedējoši, bet gan jau kaut kā...

Vakar (27.09) bija tā kopīgā pirtsiešana, bet kāda „neraža”, es nevarēju uz viņu ierasties jo man bija field trip citā priekšmetā. Jāsaka, ka man par pārsteigumu ekskursija bija interesanta. Līga gan bija uz to pirti, teica, ka forši esot bijis. Bet nu neko ļoti es neesmu palaidusi garām, jo man šis pasniedzējs ir arī citam priekšmetam- Scandinavian business- kurā visticamāk, ka arī dosimies uz pirti.

Otrdiena vispār bija interesanta diena, pamodos pirms modinātāja, pirms skolas vēl paspēju iziet paskriet un pavingrot. Laiks arī bija ļoti skaists un pat silts (+13 grādi, to te uzskatu jau par siltu laiku).

Svētdienā (25.09., neesmu hronoloģiska piedodiet) manas dzīvokļa biedrenes devās uz Stokholmu un es paliku viena, tad ar Līgu arī izvārījām milzīgu katlu ar biešu zupu. Tiešām milzīgu, jo to piebeidzu tikai šodien.

Tā jau kārtīgas meitenes it kā ir manas dzīvokļa biedrenes, bet... svētdien es virtuvē saņēmu negaidītu pārsteigumu- abas izlietnes pilnas ar traukiem. ( trauku mazgāšana ir viens no maniem nemīļākajiem darbiem, vēl vairāk man nepatīk mazgāt pastāvējušus citu cilvēku traukus). Un te jau atkal kāds varētu teikt, ka es lieki cepos, bet es citādi nemāku. Es jau nebiju dusmīga, tikai vīlusies...

Vēl tajā pašā rītā mani pamodināja vēl kāds cits pārsteigums. Pamodos no tā, ka dzīvoklī kāds dziedāja, bet visas meitenes ir prom. Saņēmu drosmi un gāju skatīties. Dzīvoklis tukšs. Tas labi. Izrādās dzied mans apakšējais kaimiņš, un laikam savā istabā, kas atrodas tieši zem manis, jo citās telpās dziedāšana bija klusāka. Man vienkārši veicas :D

Vēl aizvien nevaru beigt nopriecāties, ka paņēmu līdzi vilnas zeķes, jo mums te nekurina vēl un ir pavēsi. Līgai gan jau otro reizi pieslēgta apkure, spriedām, ka tas tāpēc, ka viņa vairāk maksā. 

P.S. Šeit Līga man lika pozēt, kā redzams man īpaši nesanāk

Mēnesis jau kā aizvadīts te Somijā.

Nekas baigi aizraujošs te vairs nenotiek, ir jau tāda kā maza rutīna iestājusies.

Pirmdiena – ceturtdienai skolā.

Iepriekšējā svētdiena laikam bija pēdējās siltā diena, tad ar iešļūcenēm un bez rudens mēteļa gāju pastaigāties.

Otrdienas ķertais pasniedzējs nolika datumu kopīgajai pirts iešanai. Otrs pasniedzējs, kas mums tajā kursā ir arī nopietni par to pirtsiešanu un citiem kopīgiem pasākumiem runāja. Šeit laikam tā ir tāda normāla prakse, bet mums kaut kā nepierasti.

Visas darba dienas lija jau sākot no paša pirmdienas rīta. Rudens te pavisam noteikti ir jau klāt, jo lapiņas krīt un laiks paliek arvien aukstāks.

Piektdien tika iegādāti jauni skaisti zābaciņi, pašai jau baigais prieks, tad vakarā viņi bija arī kārtīgi jāaplaista. Bijām uz citu vietu ballēties, tur bija Wine tasting party, bet vienīgais labums, ka paspējām uz vienu glāzi vīna pa brīvu un ka ieeja līdz 23 bezmaksas. Šis klubs mums tā ne visai, nez vai vēl iesim. Pēc klubiņa arī uz McDonalds aizgājām.

Svētdien tā kā nosvinējām mūsu šeit pavadīto mēnesi ar garšīgu gaileņu mērci.

Pēc tam vēl paspēju arī uz BBQ party pagalmā. Un pirmo reizi šeit jau uzvilku ziemas jaku.

Cenšos skriet katru otro vai trešo dienu, atkarībā no laika apstākļiem. Tas tāds foršs ieradums sāk veidoties.

Tāda interesanta lieta ir tā, ka ļoti daudziem somiem ir suņi, gan dzīvokļos, gan mājās. Dzīvokļos tur ne tikai mazos klēpju sunīšus, bet arī Dogus. Un mājās tie suņi arī dzīvo iekšā, jo ap māju nav žoga. Man tas likās jocīgi un arī austrietēm un vācietēm, jo mums tomēr pieņemts lielus suņus turēt ārā.

Bijām arī pastaigāties gar vienu no lielajiem ezeriem un šis laikam ir airu laivu ezers, jo gar malu bija ļoti daudz tādu laiviņu. Otrs lielais ezers laikam vairāk ir jahtiņām piemērots jo tās tur daudz bija. Kā vasarā saulains laiks tā visi ar saviem peldlīdzekļiem izbrauc ezerā..

Neticas, ka jau mēnesis ir pagājis, kopš šeit ieradāmies. Mārtiņam taisnība, ka apmaiņā laiks paskrien nemanot, jo viss vairāk vai mazāk jauns un ne tik pierasts ir.

Vispār Zane paldies par vilnas zeķēm, kamēr te vēl nav apkures, noder. :)