Atpakaļ pie vecajiem stiķiem...

Jo vairāk brīva laika ir, jo mazāk gribās mācīties. Jā, esmu atkal sliņķītī. Ne es rakstu blogā regulāri, ne laicīgi pildu mājas darbus. Nu ko tur teikt, laikam jau nemainos. Un izvairoties no mācībām, es vismaz rakstu blogu. Bet vispār iet labi.

Strauji tuvojas pirmā perioda beigas un to var just. Nākamās divas nedēļas man diezgan saspringtas būs katrā pa vienam eksāmenam un pa vienai prezentācijai. Tas tā nedaudz biedējoši, bet gan jau kaut kā...

Vakar (27.09) bija tā kopīgā pirtsiešana, bet kāda „neraža”, es nevarēju uz viņu ierasties jo man bija field trip citā priekšmetā. Jāsaka, ka man par pārsteigumu ekskursija bija interesanta. Līga gan bija uz to pirti, teica, ka forši esot bijis. Bet nu neko ļoti es neesmu palaidusi garām, jo man šis pasniedzējs ir arī citam priekšmetam- Scandinavian business- kurā visticamāk, ka arī dosimies uz pirti.

Otrdiena vispār bija interesanta diena, pamodos pirms modinātāja, pirms skolas vēl paspēju iziet paskriet un pavingrot. Laiks arī bija ļoti skaists un pat silts (+13 grādi, to te uzskatu jau par siltu laiku).

Svētdienā (25.09., neesmu hronoloģiska piedodiet) manas dzīvokļa biedrenes devās uz Stokholmu un es paliku viena, tad ar Līgu arī izvārījām milzīgu katlu ar biešu zupu. Tiešām milzīgu, jo to piebeidzu tikai šodien.

Tā jau kārtīgas meitenes it kā ir manas dzīvokļa biedrenes, bet... svētdien es virtuvē saņēmu negaidītu pārsteigumu- abas izlietnes pilnas ar traukiem. ( trauku mazgāšana ir viens no maniem nemīļākajiem darbiem, vēl vairāk man nepatīk mazgāt pastāvējušus citu cilvēku traukus). Un te jau atkal kāds varētu teikt, ka es lieki cepos, bet es citādi nemāku. Es jau nebiju dusmīga, tikai vīlusies...

Vēl tajā pašā rītā mani pamodināja vēl kāds cits pārsteigums. Pamodos no tā, ka dzīvoklī kāds dziedāja, bet visas meitenes ir prom. Saņēmu drosmi un gāju skatīties. Dzīvoklis tukšs. Tas labi. Izrādās dzied mans apakšējais kaimiņš, un laikam savā istabā, kas atrodas tieši zem manis, jo citās telpās dziedāšana bija klusāka. Man vienkārši veicas :D

Vēl aizvien nevaru beigt nopriecāties, ka paņēmu līdzi vilnas zeķes, jo mums te nekurina vēl un ir pavēsi. Līgai gan jau otro reizi pieslēgta apkure, spriedām, ka tas tāpēc, ka viņa vairāk maksā. 

P.S. Šeit Līga man lika pozēt, kā redzams man īpaši nesanāk

Mēnesis jau kā aizvadīts te Somijā.

Nekas baigi aizraujošs te vairs nenotiek, ir jau tāda kā maza rutīna iestājusies.

Pirmdiena – ceturtdienai skolā.

Iepriekšējā svētdiena laikam bija pēdējās siltā diena, tad ar iešļūcenēm un bez rudens mēteļa gāju pastaigāties.

Otrdienas ķertais pasniedzējs nolika datumu kopīgajai pirts iešanai. Otrs pasniedzējs, kas mums tajā kursā ir arī nopietni par to pirtsiešanu un citiem kopīgiem pasākumiem runāja. Šeit laikam tā ir tāda normāla prakse, bet mums kaut kā nepierasti.

Visas darba dienas lija jau sākot no paša pirmdienas rīta. Rudens te pavisam noteikti ir jau klāt, jo lapiņas krīt un laiks paliek arvien aukstāks.

Piektdien tika iegādāti jauni skaisti zābaciņi, pašai jau baigais prieks, tad vakarā viņi bija arī kārtīgi jāaplaista. Bijām uz citu vietu ballēties, tur bija Wine tasting party, bet vienīgais labums, ka paspējām uz vienu glāzi vīna pa brīvu un ka ieeja līdz 23 bezmaksas. Šis klubs mums tā ne visai, nez vai vēl iesim. Pēc klubiņa arī uz McDonalds aizgājām.

Svētdien tā kā nosvinējām mūsu šeit pavadīto mēnesi ar garšīgu gaileņu mērci.

Pēc tam vēl paspēju arī uz BBQ party pagalmā. Un pirmo reizi šeit jau uzvilku ziemas jaku.

Cenšos skriet katru otro vai trešo dienu, atkarībā no laika apstākļiem. Tas tāds foršs ieradums sāk veidoties.

Tāda interesanta lieta ir tā, ka ļoti daudziem somiem ir suņi, gan dzīvokļos, gan mājās. Dzīvokļos tur ne tikai mazos klēpju sunīšus, bet arī Dogus. Un mājās tie suņi arī dzīvo iekšā, jo ap māju nav žoga. Man tas likās jocīgi un arī austrietēm un vācietēm, jo mums tomēr pieņemts lielus suņus turēt ārā.

Bijām arī pastaigāties gar vienu no lielajiem ezeriem un šis laikam ir airu laivu ezers, jo gar malu bija ļoti daudz tādu laiviņu. Otrs lielais ezers laikam vairāk ir jahtiņām piemērots jo tās tur daudz bija. Kā vasarā saulains laiks tā visi ar saviem peldlīdzekļiem izbrauc ezerā..

Neticas, ka jau mēnesis ir pagājis, kopš šeit ieradāmies. Mārtiņam taisnība, ka apmaiņā laiks paskrien nemanot, jo viss vairāk vai mazāk jauns un ne tik pierasts ir.

Vispār Zane paldies par vilnas zeķēm, kamēr te vēl nav apkures, noder. :)

Kirahvi, jeb žirafe ( viens no interesantajiem somu vārdiem)

Nu jau pirmās divas mācību nedēļas aizvadītas. Kad sāku rakstīt šo ierakstu, tikai otrā bij sākusies, tad redziet cik lēni es rakstu :D

Negribas rakstīt tādu garo atskaiti pa dienām, un labi vien ir, jo tas būtu garlaicīgi. Tāpēc centīšos rakstīt pa punktiem.

• Pirmajā mācību dienā pasniedzējs neatnāca uz nodarbību. Tātad sākums ļoti veiksmīgs mums.
• Somu valoda ir diezgan grūta par spīti visam- no sex, no future
• International marketing mācos kopā ar somiem, paspējām jau arī pirmajā field trip (ekskursija uz iestādi, kas palīdz uzņēmumiem gan attīstīties, gan eksportēt, atrast pareizo eksporta valsti) Tas gan nebija nekas pārāk aizraujošs, bet lekcijas vismaz ātrāk beidzās.
• Vienā priekšmetā pasniedzējs nedaudz ķerts un vēlas arī ar mums iet uz pirti, nosauca mani par little girl.
• Mācību nedēļa beidzas jau ceturtdienā.
• Divas reizes esmu vārījusi rīsus bez maisiņiem, vēl pārāk labi vēl nesanāk, bet gan jau ar laiku uztrenēšos.  
• Esmu iegādājusies arī diezgan skaistus aizkarus, jaunu pannu un nazi, jo piešķirtie mani darīja traku un nazis gandrīz bez pirkstiem mani atstāja, jo ar to nevarēja pat kartupeļus īsti sagriezt.
• Somu vīrieši/puiši/studenti interesanti cenšas pievērst sev uzmanību (koļīties). Līgai augstskolas ballītē bija pielūdzējs/stalkeris, kurš no viņas neatstājās ne mirkli, bet runāties arī nenāca.
• Man ir arī alerģija no somu ūdens
• Vienam pasniedzējam iesauka esot „Maukka”, kas kā google translate saka nozīmē garšīgs. Pats viņš mums pastāstīja, ka studenti tādu viņam esot iedevuši.
• Vienu vakaru nedaudz apmaldījos mežā. Domāju, ka izskriešu pa taisnāko ceļu, bet ne tuvu tam. Sāka jau tumst. Diezgan bailīgi bija, bet tgd jau man viss ok
• Mājas darbu diezgan daudz un visi pietiekoši apjomīgi. Arī pirmie grupu darbiņi jau jāveido. Es nevaru pieķerties pie md pildīšanas
• Gadījās arī braukt ar autobusu, kurš pa ceļam saplīsa
• Daudz viņiem te tādas mazās mašīnītes, kas diezgan dīvaini izskatās. Laikam Aixam saucās 
• Esmu ēdusi ēdnīcā vēl divas reizes, bet šoreiz ēdamus ēdienus izvēlējos, gandrīz vai varētu teikt, ka pat garšīgus. Ceturtdienās man sanāks ēst tur.

Pagaidām tas ir viss, ceru, ka drīz būs jauns ieraksts. 
Laiks skrien baigi ātri... Jau 3 nedēļas te esam nodzīvojušas.


P.S. bilde no šejienes, kad laiks vēl bija saulains un silts. Kaut kā neesam iekāpušas tūristiņā un nav jaunu bilžu

Esmu garlaicīga persona. Nemāku rakstīt saistoši.

Piedodiet, es grēkoju, sen neesmu šeit rakstījusi. Nav jau tā, ka nebūtu ko rakstīt, vienkārši izvairos, jo nemāku rakstīt tā forši- ka visiem prieks lasīt. Tam vajadzīga iedvesma, bet viņa kaut kur kavējas... Bet pacietību- labs nāk ar gaidīšanu.