Neēdama pārtika un nesaprotami ceļa plānotāji...

Laiks rit it kā ātri, bet, kad sāksies skola, domāju, ka tas paskries vēl ātrāk. Un skola sāksies jau rīt.

Otrdien turpinājās iepazīšanās ar skolu un citiem servisiem- orientation day. Atkal ēdām pusdienas skolā un atkal tas nebija nekas labs, kkāda tā kā kotlete, kas bija bezgaršīga, grūti sagriežama kartupeļi arī vārīti bez sāls, principā nebija nekādas garšas. Par ēšanu skolā vēl domājam, it kā jau no tā nevar izvairīties, bet tie ēdieni nav pārāk ēdami, vismaz pagaidām, redzēs vai vēlāk pamainīsies ēdienkarte.Dienas pēdējais punkts bija skaista ekskursija pa Tamperi. 

Trešdiena mums bija brīva, tāpēc izlēmām, ka dosimies uz IKEA, sapirkt dzīvošanai nepieciešamās lietas. Tas bija ļoti interesants brauciens, jo mēs te vēl visu nepārzinām un nepieciešamo 2 autobusu vietā turpceļā braucām ar 4, atpakaļceļš nebija labāks, jo iesēdāmies autobusā nepareizajā pusē, kā rezultātā arī sanāca braukt ar 4 autobusiem. Bet tagad vismaz mēs zinām, kā uz turieni aizbraukt un aizbrauksim pareizi, ja tas vēl būs nepieciešams. Kā teikt mācīsimies no savām kļūdām. Pārbraucu mājās pēc šīs garās dienas, un ko es redzu- manas kaimiņienes arī bijušas IKEA un nopirkušas tieši tādu pašu slotu kā es, lai gan iepriekš biju teikusi, ka braukšu uz IKEA un pirkšu slotu. Biju dusmīga, bet uz viņām šīs dusmas neizliku, nav ko uz jauniepazītiem cilvēkiem dusmoties.

Ceturtdiena-ļoti aktīva diena. Rīta pusē iztīrīju visu dzīvokli, pēc tam pēcpsudienā mums bija tikšanās ar mūsu programmas starptautisko koordinatoru, kurš bija ļoti jauks un patīkams vīrietis, teica, ka mums ir ļoti labi izvēlēti kursi. Visu izskaidroja un apstāstīja. Pēc tikšanās devāmies uz centru jaunu drēbīšu meklējumos, jo vakarā pirmā apmaiņas studentu ballīte un mums nebija ko vilkt ( kā jau sievietēm bieži gadās). Pie ballītes ieejas, stāvot rindā, pirmo reizi iepazinos ar geju, tā jau ļoti jauks un smieklīgs puisis. Klubs, kurā notika ballīte, bija pārbāzts, dj visai interesants 1 dziesmu visa vakara gaitā spēlēja kādas 6 reizes, un jaunos gabalus īpaši nelika, bet tā jau diezgan laba ballīte. Pus 4 bija organizēts autobuss, kurš brauca arī uz mūsu pusi, bet mēs viņā netikām, jo to ļoti ātri piepildīja, un meitenēm šeit absolūti netiek dota nekāda priekšroka. Domājām jau, ka būs jāiet mājās ar kājām, bet tad ieraudzījām, mums vajadzīgo nakts autobusu, laimīgi tajā tikām iekšā, nedaudz apejot rindu.

Piektdien nekā īpaša, devāmies iepirkt pārtiku, pastaigāties/pabaidīties pie uzbāzīgajām vāverēm.

Sestdiena bija ļoti skaista un pat karsta gribējām doties pastaigāties gar ezeru, bet arī vēl īsti nesaprotam kā tur var aizbraukt, kaut kā jau pie viena no ezeriem nonācām, bet īsti ne tur kur gribējām. Beidzot saņēmos un paskrēju (skriešanas apavi tomēr nav velti ņemti līdz).

Svētdiena pēc temperatūras it kā silta, bet to tā nejūt, jo milzīgs vējš. Bija sarunāts, ka izmēģināsim, kāds Hesburger ir šeit, tad to arī darījām. Vienīgā lielā atšķirība, ka viņš ir 2x dārgāks nekā Latvijā. Tad tur ēdot tika nolemts, ka svētdienas būs fast food dienas un centīsimies katrreiz ēst citur.

Tas „īsumā” viss. Mums iet diezgan interesanti, jo ik pa laikam rodas dažādas ķibeles/apgrūtinājumu, bet mēs tiekam ar to galā.

Vēl aizvien nesaprotu šo valodu un nezinu ko pērku

Es jau atkal atļāvos palaisties slinkumā un nepapildināt blogu ar jaunumiem.

Tātad sestdien bijām uz centru, pastaigājām pa veikaliem, bet tikai paskatījāmies kāds piedāvājums te ir. Bijām arī Antilla veikalā tur sapirkāmies lielās pudeles šampūnu, man jau laikam pietiks visam laikam šeit, iespējams būs jāved mājās. Papildināju arī savu autobusa karti tā kā varu braukāt krustu šķērsu un cik vēlos pa pilsētu. Atradām arī Lidl veikalu, kas laikam ir lētākais pārtikas veikals, līdzīgs kā SupperNeto. Bet mēs neesam lepnas un pa lielam iepērkamies tur jo tā ir lētāk. Taupīgais latvietis- tā teikt. Iegādājāmies arī kaut kādu interesantu vistas fileju, likās, ka karija mērcē, bet gatavojot es sāku šaubīties par to. Bet nu neko, uzlabojot nedaudz ar sāli sanāca pat diezgan garšīgi.veikalos vispār interesanti, jo tu tiešām nevaru saprast ko pērc, var tikai minēt skatoties uz bildīti.

Svētdien ar kājām gājām uz tuvāko tādu kā centriņu, kur ir vairāk veikalu, jo mums pie mājām viens diezgan neliels un ļoti dārgs. Pa ceļam, protams, ka sāka līt, kā biju to skatījusies laika prognozē. Lietussarga man arī nebija, centāmies ātri tik kaut kur, bet nepazīstamā vietā jau grūti nokļūt tur, kur tu nezini. Tikām veikalā paglābties no lietus, šoreiz mūsu mērķis bija rīsi paciņās, jo Lidl bija tikai beramie, bet diemžēl esam pārāk fancy un nemākam tādus uzvārīt. Bet šķiet, ka šeit nav tādu rīsu. Nopirkām parastos, tad jau kaut kad būs jāmēģina arī tādi uzvārīt. Iznākot no veikala spīdēja saulīte un pastaigājām gar ezeru, kur mūs pārbiedēja zvēri.

Viņa bija tik uzbāzīga, nāca virsū, ka mums tiešām bija bail. Liekas smieklīgi, bet tobrīd nebija.

Vēlāk arī izgājām pastaigāties, bet bija tik jauks vakars, ka apejot kādu lociņu nemaz negribējās doties mājās. Tad nu izdomājām, ka jāiet tālāk, tā ejot mēs aizklīdām diezgan tālu un gandrīz apmaldījāmies, jo atpakaļ pa to pašu ceļu negribējās iet, metām loku. Diezgan ilgu laiciņu gājām pēc izjūtām kur it kā vajadzētu iet un nezinājām vai atradīsim pareizo ceļu. Bet beigu beigās viss noslēdzās veiksmīgi. Tāda mazā pastaiga 2 h garumā.

Pirmdiena- pirmā diena skolā, par laimi mācības vēl nav sākušās, bet tālu arī nav. Bija mums orientation day jau no 8:30. No mājām bija jāiziet jau 7:40., tik agri celties man nepatīk. Tā jau viss bija interesanti, bet nogurdinoši arī. Pusdienas ēdu skolas ēdnīcā, bet ne īpaši veiksmīgu izvēli izdarīju, nevēlējos zivju pirkstiņus tāpēc paņēmu rīsus ar kaut kādu kebaba mērci vai ko tam līdzīgu. Nebija tas labākais. Vēders nedaudz brīnījās par šo ēdienu. Bet nu ko tur daudz par to sūdzēties. Dienas noslēgumā ļoti jauks vakars ar savām dzīvokļa biedrenēm.

Man laikam vispār diezgan paveicies ar dzīvokļa biedrenēm, jo Līgai viena ir gote ar melnu kaķi, otra ir itāliete, kurai ir alerģija no kaķiem un viņa par šo jautājumu ir diezgan kareivīgi noskaņota.

Vēls jau te, jāiet mazgāt mati, šeit vismaz man paveicies, ka duša ir pie manas sienas un nevienam netraucēšu miegu.

Jauns sākums

Esmu Tamperē, pirmā nakts pārlaista šeit, bet kā mums veicās dienā:

• Atlidojām 15 min ātrāk kā plānots, lidosta ļoti maza. Laiks ārā pārsteidzoši karsts.
• Mana tutore mani nesavāca, to par laimi izdarīja Līgas tutore, arī jauka meitene
• Aizveda mūs uz jaunajām mītnes vietām- Līgai lielāka, bet ne tik mājīga, viņa pat teica, ka tur esot atbalss, man ļoti mājīgi, milzīgs skapis, 2 galdi, 2 krēsli (kas ir visai interesanti), matracī diezgan paliels caurums, bet pa nakti netraucēja, plaša virtuve, balkons arī.

• Jau pirmās stundas laikā Līga paspēja ieslēgt atslēgu istabā, jo šeit durvis aizslēdzas automātiski kā tu viņas aizver. Mums (man) nācās zvanīties uz visādiem numuriem, lai atrastu kādu, kurš varētu tās atslēgt. Beigās veiksmīgi atradām pareizo numuru un samaksājot 30 eiro Līga tika atpakaļ savā istabā.
• Mana dzīvokļa kaimiņiene Dori (Ungārija) šajā visā arī bija diezgan izpalīdzīga, viņa tiešām jauka ir, piedāvāja mums arī picu, jo bijām ēdušas tikai brokastis. Patiesībā ar visiem šiem stresiem ēstgriba bija pārgājusi.
• Tad Dori man vairākas reizes arī jautāja vai ballēšos ar viņu un viņas draugiem šovakar, sākumā teicu, ka nezinu, pēc tam, ka jā, bet beigās tikai pasēdēju ar viņiem te dzīvoklī un nedevos līdzi uz centru, jo izrādījos diezgan nogurusi.
• Tātad pirmā mājas ballīte arī jau aizvadīta
• Pēc tam gandrīz 1,5 h nopļāpāju skype ar Mārtiņu. Pēc tam pārgurusi iekritu gultā un aizmigu, bet miegs man nebija pārāk labs, jo ik pa laikam modos augšā.
• Šodien ar Līgu dosimies izpētīt centru un iepirkt nepieciešamās lietas.

Tas pagaidām viss, man iet forši, cilvēki apkārt arī forši.

Pirms jauna liela piedzīvojuma...

Rīt man sāksies jauna dzīve, jauns piedzīvojums un pārdzīvojums reizē. Šobrīd man ir nedaudz skumji, jo ir žēl pamest mājas, visu zināmo un bailīgi doties pretī nezināmajam. Bailes īstenībā ir šobrīd visbiežākās emocijas man. Un tā kā man ir bail no tā visa, tad es cenšos izvairīties, piemēram, kārtot koferi un citas gatavošanās braucienam lietas. Bet patiesībā, tā nedrīkst, jo savādāk rīt būs elle un šausmīgs stress kopā, to es nevēlos. Tāpēc jāpiespiež sevi darboties un krāmēties, jo šodien daudz lietas vēl jāiespēj. Un jā, es nezinu kā es paņemšu visas nepieciešamās lietas līdz un vēl vairāk satraucos par to kā es decembrī atkal atbraukšu atpakaļ.

Un es atkal attopos un brīnos, kur tas laiks tā paskrējis....

Somu neviens cits manā vietā vēl nav sakrāmējis- žēl

Nometot čaulu...

Šovakar esmu galīgi čau. Neraksturīgi man esmu diezgan sagrauta un emocionāli galīgi nestabila.

Tā Somijas braukšana tuvojas pārāk ātri, un man ir ļoti bail no nezināšanas. Tā kā tas mani biedē, tad svarīgas kārtojamas lietas cenšos arī novilcināt. Tas ir pat ļoti muļķīgi, bet nu tāda es esmu.

Šovakar nomira mans ilgdzīvotājkompis. Tā it kā ir tikai lieta, bet tik un tā es kkā par to pārdzīvoju. Tas ir visa apkārtējā, kas notiek, fona dēļ. Un laika apstākļi arī pieskaņojas manam garastāvoklim.

Pirms šī vakara man gāja labi, pat ļoti labi. Sarma bija atbraukusi pie manis ciemos uz vārda dienu. Bijām ballēties, pēc tam arī nakts tirgū. Vienvārdsakot mums gāja jautri. M beidzot bija Latvijā, pie viņa vairāk kā nedēļu padzīvojos. Smagi man bija atkal atvadīties no viņa, bet labāk bij viņu satikt uz tādu īsu laiciņu, nekā neredzēt vispār līdz kuram tur decembrim. Biju ciemos arī pie Sarmas uz pilsētas svētkiem, tās arī bija ļoti jaukas brīvdienas.

Par laimi tagad jau esmu nomierinājusies, tā kā ziniet, ka ar mani viss būs kārtībā J