ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris
Insomnia
Trakums, pēdējā laikā arvien biežāk man uzmācas bezmiegs. Eju gulēt tā jau vēlu, bet pēc tam vēl mokos ar iemigšanu labu laiku.
Normāli gulēt varēju aiziet tikai pēc nakts, kad biju gulējusi tikai 4 h. Lūdzu miedziņ apciemo mani ātrāk
Laikam jau tas ir tas satraukums par Erasmus beigām, visu darbu nodošanu un mājās braukšanu.
diezgan atbilstoša dziesma: tiesto-insomnia
P.S. mums ir sniegs, uzsniga tieši tās dienas vakarā, kad biju rakstījusi, ka sniega nav. Ironija?!
svētdiena, 2011. gada 4. decembris
Ziemas vēl nav
Ilgi nav rakstīts, bet tas ir tāpēc, ka man iet labi un nekādu spožo piedzīvojumu nav bijis.
Šobrīd man ir ļoooti brīvs grafiks, jo palikuši vairs tikai 3 priekšmeti.
Nolikts jau eksāmens somu valodā, ko varējām rakstīt izmantojot vienu iepriekš sagatavotu A4 lapu un kopā ar izlozētu partneri, ja nebija nepieciešama atzīme, bet tikai ieskaitīts. Tas nebija pārāk sarežģīts un tā kā man paveicās ar partneri un abas bijām gudras :D, tad pabeidzām pirmās. Pēc tam pasniedzēja bija parūpējusies arī par nelielu ieskatu somu Ziemassvētkos, iedeva mums arī tradicionālo ēdienu receptes, un pacienāja ar karsto dzērienu „glögi” un piparkūkām.
Vienu reizi Scandinavian business, kad neviens nebija gatavs prezentēt devāmies mazā ekskursijā pa Tamperi un noslēdzām to observatorijas torņa kafejnīcā, kur pasniedzējs katram izmaksāja virtuli un tēju. Virtulis bija kaut kāds somu īpašais jo iekšā viņā bija magoņveidīgas sēkliņas, bet tās garšoja pavisam savādāk kā magones, vēl aizvien nevaru saprast kas tās tādas ir.
Ik pa laikam ar Līgu dodamies izklaidēties uz kādu klubiņu, pēc ballēšanās 2 reizes ir sanākuši misēkļi ar autobusu atiešanas laikiem, vienu reizi pat nācās braukt mājās ar taksi jo 2 h negribējās gaidīt. Takši šeit ir ļoti dārgs prieks- par kādu 10 min braucienu samaksājām gandrīz 20 eiro. Cenšamies arī gandrīz katru nedēļu pirtiņā ieiet.
Daļa manu dzīvokļa biedreņu bija devusies uz Lapzemi un tur viņām nedaudz sanāca izbaudīt ziemu un piedzīvot ziemeļblāzmu. Man diemžēl nav ieplānots doties uz Lapzemi jo tas ir diezgan padārgi. To nedēļu izbaudīju dzīvoklī tīrību, jo ar palikušo meiteni visu kārtīgi iztīrījām un arī uzturējām tīrību. Meiteņu atbraukšanu tīrības ziņā var ļoti pamanīt, un pat otra tīrīgā meitene palikusi sušķīga kopā ar pārējām. Šis man ir tāds nedaudz sāpīgs temats, jo nepatīk būt vienīgajai, kas tīra dzīvokli.
Vēl aizvien nav sniega, un nekāds dižais aukstums arī nav bijis, aukstākais kādi -5 grādi varbūt.
Ziemassvētku tirdziņš arī vēl nav atvēries, tikai 9. decembrī būšot. 6. decembrī būs Somijas Neatkarības diena un šogad militārā parāde būs tieši Tamperē.
9. decembrī ir plānots „Christmas party” viena kursa ietvaros pie vienas pasniedzējas, kas šķiet visai interesants fakts. Vēl nezinu vai došos, jo mums tā īsti nav pieņemts pie pasniedzējiem rīkot ballītes ar pirti.
Piektdien ar Līgu sacepām daudz kanēļmaizītes un nedaudz pīrādziņus, kaut kā bija jāizlieto milti :D
Nav vairs ilgi līdz mājās braukšanai...
pirmdiena, 2011. gada 7. novembris
Kuriozbildes no Krievijas
Tā tante sargā pils ekspozīciju
Šāds caurspīdīgs un nemīksts tualetes papīrs ir 3 zvaigžņu viesnīcā. (bet pārējais viss tur bija lieliski)
Šo jociņu laikam labāk sapratīs tie, kas zin krievu valodu.
Šāds caurspīdīgs un nemīksts tualetes papīrs ir 3 zvaigžņu viesnīcā. (bet pārējais viss tur bija lieliski)
Šo jociņu laikam labāk sapratīs tie, kas zin krievu valodu.
Kaut kas ir jāieraksta
Man jau daži sāk pārmest, ka sen nav bijis neviens ieraksts, bet tādi prasītāji maz un nav uzstājīgi. Bet es profesionāla sliņķe.
Labi, nav svarīgi kas un kā, galvenais, ka es esmu pie rakstīšanas.
Daudz kas ir noticis pa šo laiku, jo jau gandrīz mēnesis riņķī. Bet es tomēr centīšos tā neizplūst pārāk gari.
Pirmais mācību periods noslēgts, atzīmes saņemtas ( 5 ballu skalā 3 un 4), esmu diezgan apmierināta ar padarīto. Protams, vienmēr gribās labāk, bet ir labi kā ir.
Pirms brīvlaika arī pabijām Helsinkos, apskatījām dažas baznīcas un citus apskates objektus un pastaigājām arī pa veikaliem.
Gandrīz nedēļu atpūtos Latvijā, pabiju arī augstskolā. Bij foršs tas laiks. Satiku dažus draudziņus.
Ātri gan paskrēja tas laiks.
Bet nemaz nepaspējām īsti atgriezties Somijā, kad bija jau klāt ceļojums uz Sanktpēterburgu. Skaista pilsēta. Interesanti kā tie cari tur dzīvojās tajos laikos, kad katrs savu pili cēla. Un visam, protams, bija jābūt apzeltītam.
Krievu valodas zināšanas arī nav nekur pazudušas, visur spēju sarunāties krieviski. Nopirku tur arī kārtīgus ziemas zābakus ar īstu kažokādu iekšpusē. Krievija salīdzinājumā ar Somiju ir super-lēta, bet mūsu mērķis nebija šķērdēties ar naudu tur. Ja tagad tā padomā, tad varēja jau vairāk sapirkt visādus gardumus, bet tajā brīdī tas nelikās aktuāli.
Brauciens bija lielisks, to grūti aprakstīt vārdos, un bildēs arī īsti nav redzams tas spožums un greznība, kāda tur valda. Katrā gadījumā, ja ir iespēja tur aizbraukt, iesaku.
Pirms Pēterburgas brauciena paspēju ar savu grupiņu arī pamieloties ar lieliskām internacionālām vakariņām. Katram bija jāatnes kāds savas valsts tradicionālais ēdiens. Es izcepu pīrāgus. Pirmo reizi cepu pīrāgus pilnīgi viena, jo mums mājās ir darbu dalīšana- mamma uztaisa mīklu, tētis sagriež gaļu un sīpolus un es taisu pašus pīrāgus. Izdevās man ļoti labi. Iespējams pirms Ziemassvētkiem atkārtošu šo pasākumu, tā kā brauciet ciemos.
Tagad atkal jāmācās, no tā jau diezgan biju atradusi, bet jāsaņemas, un tad jau viss būs kārtībā. Galu galā tas decembris jau arī vairs nav aiz kalniem.
sestdiena, 2011. gada 8. oktobris
Pirmais eksāmens, bastošana, prezentācija...
Iepriekš rakstīju, ka otrdien mums bija silts laiks (+13), bet piektdiena izrādījās vēl siltāka, pat neticami silta +20. Es tam nevarēju noticēt, skriešanai šis laiks pat bija par karstu.
Piektdien bijām balēties, nokavējām autobusu un rezultātā bija jāmaksā ieeja, bet nu neko, tā jau ballīte bija diezgan laba.
Nedēļas nogalē centos mācīties īsti labi nesanāca, jo pēc vasaras no tā ir atrasts.
Pirmdien ar trako pasniedzēju bija maza ekskursija pa Tamperi. Uzzinājām pilsētas vēsturi, kā tā attīstījusies. Pabijām arī pilsētas domē, ļoti skaista sēžu zāle viņiem ir.
Otro reizi pabijām Tamperes katedrālē. Skaista jau tā vieta. Katrā ziņā domāju, ka tāda tipa baznīcu nav pasaulē daudz. Ļoti drosmīgi priekš baznīcas un ņemot vērā to ka tā tika celta pirms vairāk kā 100 gadiem. Pat pārdroši.
Pēc ekskursijas steidzāmies uz skolu. Pirmdiena mums šoreiz ļoti pilna sanāca, skolā plānots bija pavadīt 10 h. Bet tā kā man nākamajā dienā bija eksāmens un jāmācās eksāmenam ļoti daudz, tad nobastoju somu valodu.
Otrdien (4.10) mans pirmais eksāmens šeit. Neteikšu, ka bija viegli. Tajā pašā vakarā bija jāgatavojas nākamās dienas prezentācijai. Maz gulēts tajās dienās, bet ir kaut kas jāupurē, lai iegūtu labus rezultātus. Tas bija arī vakars, kad manas dzīvokļa biedrenes bija sacepušas nu ļoooooti daudz cepumiņu.
Trešdien, pēc labās prezentācijas, bijām nolēmušas, ka jāapmeklē vietējās humpalas, jo bija dzirdētas ļoti labas atsauksmes. Es kaut kā nemāku tādās vietās kaut ko atrast un izvēlēties, bet nekad īpaši arī neesmu mācējusi. Pēc tam sekoja gājiens pa veikaliem. Nezinu vai mēness bija pareizajā fāzē vai zvaigznes kaut kā īpaši sakritušas, bet diezgan sapirkāmies. Tas bija pavisam netipiski mums. Vienmēr pie kaut kā piekasāmies, bet šoreiz viss bija labi. Un mājās pārradāmies ar lieliem maisiem. Stockmann trakās dienas ļaužu piepildītas arī šeit. Vakarā vēl izcepām lieliskus ābolu rausīšus.
Protams, ka šajā ierakstā arī neiztikt bez ēdienu bildes :)
Ir tāds režīms un rutīna jau iestrādājusies .Tāpēc piedodiet, ka nav nekā interesantāka, ko stāstīt.
Vēl tikai nākamā nedēļa un tad jau rudens brīvlaikā uz mājām.
Starp citu, ja kāds vēlas pieteikties mani satikt, tad droši uz priekšu, būšu par to priecīga.
trešdiena, 2011. gada 28. septembris
Atpakaļ pie vecajiem stiķiem...
Jo vairāk brīva laika ir, jo mazāk gribās mācīties. Jā, esmu atkal sliņķītī. Ne es rakstu blogā regulāri, ne laicīgi pildu mājas darbus. Nu ko tur teikt, laikam jau nemainos. Un izvairoties no mācībām, es vismaz rakstu blogu. Bet vispār iet labi.
Strauji tuvojas pirmā perioda beigas un to var just. Nākamās divas nedēļas man diezgan saspringtas būs katrā pa vienam eksāmenam un pa vienai prezentācijai. Tas tā nedaudz biedējoši, bet gan jau kaut kā...
Vakar (27.09) bija tā kopīgā pirtsiešana, bet kāda „neraža”, es nevarēju uz viņu ierasties jo man bija field trip citā priekšmetā. Jāsaka, ka man par pārsteigumu ekskursija bija interesanta. Līga gan bija uz to pirti, teica, ka forši esot bijis. Bet nu neko ļoti es neesmu palaidusi garām, jo man šis pasniedzējs ir arī citam priekšmetam- Scandinavian business- kurā visticamāk, ka arī dosimies uz pirti.
Otrdiena vispār bija interesanta diena, pamodos pirms modinātāja, pirms skolas vēl paspēju iziet paskriet un pavingrot. Laiks arī bija ļoti skaists un pat silts (+13 grādi, to te uzskatu jau par siltu laiku).
Svētdienā (25.09., neesmu hronoloģiska piedodiet) manas dzīvokļa biedrenes devās uz Stokholmu un es paliku viena, tad ar Līgu arī izvārījām milzīgu katlu ar biešu zupu. Tiešām milzīgu, jo to piebeidzu tikai šodien.
Tā jau kārtīgas meitenes it kā ir manas dzīvokļa biedrenes, bet... svētdien es virtuvē saņēmu negaidītu pārsteigumu- abas izlietnes pilnas ar traukiem. ( trauku mazgāšana ir viens no maniem nemīļākajiem darbiem, vēl vairāk man nepatīk mazgāt pastāvējušus citu cilvēku traukus). Un te jau atkal kāds varētu teikt, ka es lieki cepos, bet es citādi nemāku. Es jau nebiju dusmīga, tikai vīlusies...
Vēl tajā pašā rītā mani pamodināja vēl kāds cits pārsteigums. Pamodos no tā, ka dzīvoklī kāds dziedāja, bet visas meitenes ir prom. Saņēmu drosmi un gāju skatīties. Dzīvoklis tukšs. Tas labi. Izrādās dzied mans apakšējais kaimiņš, un laikam savā istabā, kas atrodas tieši zem manis, jo citās telpās dziedāšana bija klusāka. Man vienkārši veicas :D
Vēl aizvien nevaru beigt nopriecāties, ka paņēmu līdzi vilnas zeķes, jo mums te nekurina vēl un ir pavēsi. Līgai gan jau otro reizi pieslēgta apkure, spriedām, ka tas tāpēc, ka viņa vairāk maksā.
P.S. Šeit Līga man lika pozēt, kā redzams man īpaši nesanāk
pirmdiena, 2011. gada 19. septembris
Mēnesis jau kā aizvadīts te Somijā.
Nekas baigi aizraujošs te vairs nenotiek, ir jau tāda kā maza rutīna iestājusies.
Pirmdiena – ceturtdienai skolā.
Iepriekšējā svētdiena laikam bija pēdējās siltā diena, tad ar iešļūcenēm un bez rudens mēteļa gāju pastaigāties.
Otrdienas ķertais pasniedzējs nolika datumu kopīgajai pirts iešanai. Otrs pasniedzējs, kas mums tajā kursā ir arī nopietni par to pirtsiešanu un citiem kopīgiem pasākumiem runāja. Šeit laikam tā ir tāda normāla prakse, bet mums kaut kā nepierasti.
Visas darba dienas lija jau sākot no paša pirmdienas rīta. Rudens te pavisam noteikti ir jau klāt, jo lapiņas krīt un laiks paliek arvien aukstāks.
Piektdien tika iegādāti jauni skaisti zābaciņi, pašai jau baigais prieks, tad vakarā viņi bija arī kārtīgi jāaplaista. Bijām uz citu vietu ballēties, tur bija Wine tasting party, bet vienīgais labums, ka paspējām uz vienu glāzi vīna pa brīvu un ka ieeja līdz 23 bezmaksas. Šis klubs mums tā ne visai, nez vai vēl iesim. Pēc klubiņa arī uz McDonalds aizgājām.
Svētdien tā kā nosvinējām mūsu šeit pavadīto mēnesi ar garšīgu gaileņu mērci.
Pēc tam vēl paspēju arī uz BBQ party pagalmā. Un pirmo reizi šeit jau uzvilku ziemas jaku.
Cenšos skriet katru otro vai trešo dienu, atkarībā no laika apstākļiem. Tas tāds foršs ieradums sāk veidoties.
Tāda interesanta lieta ir tā, ka ļoti daudziem somiem ir suņi, gan dzīvokļos, gan mājās. Dzīvokļos tur ne tikai mazos klēpju sunīšus, bet arī Dogus. Un mājās tie suņi arī dzīvo iekšā, jo ap māju nav žoga. Man tas likās jocīgi un arī austrietēm un vācietēm, jo mums tomēr pieņemts lielus suņus turēt ārā.
Bijām arī pastaigāties gar vienu no lielajiem ezeriem un šis laikam ir airu laivu ezers, jo gar malu bija ļoti daudz tādu laiviņu. Otrs lielais ezers laikam vairāk ir jahtiņām piemērots jo tās tur daudz bija. Kā vasarā saulains laiks tā visi ar saviem peldlīdzekļiem izbrauc ezerā..
Neticas, ka jau mēnesis ir pagājis, kopš šeit ieradāmies. Mārtiņam taisnība, ka apmaiņā laiks paskrien nemanot, jo viss vairāk vai mazāk jauns un ne tik pierasts ir.
Vispār Zane paldies par vilnas zeķēm, kamēr te vēl nav apkures, noder. :)
ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris
Kirahvi, jeb žirafe ( viens no interesantajiem somu vārdiem)
Nu jau pirmās divas mācību nedēļas aizvadītas. Kad sāku rakstīt šo ierakstu, tikai otrā bij sākusies, tad redziet cik lēni es rakstu :D
Negribas rakstīt tādu garo atskaiti pa dienām, un labi vien ir, jo tas būtu garlaicīgi. Tāpēc centīšos rakstīt pa punktiem.
- Pirmajā mācību dienā pasniedzējs neatnāca uz nodarbību. Tātad sākums ļoti veiksmīgs mums.
- Somu valoda ir diezgan grūta par spīti visam- no sex, no future
- International marketing mācos kopā ar somiem, paspējām jau arī pirmajā field trip (ekskursija uz iestādi, kas palīdz uzņēmumiem gan attīstīties, gan eksportēt, atrast pareizo eksporta valsti) Tas gan nebija nekas pārāk aizraujošs, bet lekcijas vismaz ātrāk beidzās.
- Vienā priekšmetā pasniedzējs nedaudz ķerts un vēlas arī ar mums iet uz pirti, nosauca mani par little girl.
- Mācību nedēļa beidzas jau ceturtdienā.
- Divas reizes esmu vārījusi rīsus bez maisiņiem, vēl pārāk labi vēl nesanāk, bet gan jau ar laiku uztrenēšos.
- Esmu iegādājusies arī diezgan skaistus aizkarus, jaunu pannu un nazi, jo piešķirtie mani darīja traku un nazis gandrīz bez pirkstiem mani atstāja, jo ar to nevarēja pat kartupeļus īsti sagriezt.
- Somu vīrieši/puiši/studenti interesanti cenšas pievērst sev uzmanību (koļīties). Līgai augstskolas ballītē bija pielūdzējs/stalkeris, kurš no viņas neatstājās ne mirkli, bet runāties arī nenāca.
- Man ir arī alerģija no somu ūdens
- Vienam pasniedzējam iesauka esot „Maukka”, kas kā google translate saka nozīmē garšīgs. Pats viņš mums pastāstīja, ka studenti tādu viņam esot iedevuši.
- Vienu vakaru nedaudz apmaldījos mežā. Domāju, ka izskriešu pa taisnāko ceļu, bet ne tuvu tam. Sāka jau tumst. Diezgan bailīgi bija, bet tgd jau man viss ok
- Mājas darbu diezgan daudz un visi pietiekoši apjomīgi. Arī pirmie grupu darbiņi jau jāveido. Es nevaru pieķerties pie md pildīšanas
- Gadījās arī braukt ar autobusu, kurš pa ceļam saplīsa
- Daudz viņiem te tādas mazās mašīnītes, kas diezgan dīvaini izskatās. Laikam Aixam saucās
- Esmu ēdusi ēdnīcā vēl divas reizes, bet šoreiz ēdamus ēdienus izvēlējos, gandrīz vai varētu teikt, ka pat garšīgus. Ceturtdienās man sanāks ēst tur.
Pagaidām tas ir viss, ceru, ka drīz būs jauns ieraksts.
Laiks skrien baigi ātri... Jau 3 nedēļas te esam nodzīvojušas.
P.S. bilde no šejienes, kad laiks vēl bija saulains un silts. Kaut kā neesam iekāpušas tūristiņā un nav jaunu bilžu
pirmdiena, 2011. gada 5. septembris
Esmu garlaicīga persona. Nemāku rakstīt saistoši.
Piedodiet, es grēkoju, sen neesmu šeit rakstījusi. Nav jau tā, ka nebūtu ko rakstīt, vienkārši izvairos, jo nemāku rakstīt tā forši- ka visiem prieks lasīt. Tam vajadzīga iedvesma, bet viņa kaut kur kavējas... Bet pacietību- labs nāk ar gaidīšanu.
svētdiena, 2011. gada 28. augusts
Neēdama pārtika un nesaprotami ceļa plānotāji...
Laiks rit it kā ātri, bet, kad sāksies skola, domāju, ka tas paskries vēl ātrāk. Un skola sāksies jau rīt.
Otrdien turpinājās iepazīšanās ar skolu un citiem servisiem- orientation day. Atkal ēdām pusdienas skolā un atkal tas nebija nekas labs, kkāda tā kā kotlete, kas bija bezgaršīga, grūti sagriežama kartupeļi arī vārīti bez sāls, principā nebija nekādas garšas. Par ēšanu skolā vēl domājam, it kā jau no tā nevar izvairīties, bet tie ēdieni nav pārāk ēdami, vismaz pagaidām, redzēs vai vēlāk pamainīsies ēdienkarte.Dienas pēdējais punkts bija skaista ekskursija pa Tamperi.
Trešdiena mums bija brīva, tāpēc izlēmām, ka dosimies uz IKEA, sapirkt dzīvošanai nepieciešamās lietas. Tas bija ļoti interesants brauciens, jo mēs te vēl visu nepārzinām un nepieciešamo 2 autobusu vietā turpceļā braucām ar 4, atpakaļceļš nebija labāks, jo iesēdāmies autobusā nepareizajā pusē, kā rezultātā arī sanāca braukt ar 4 autobusiem. Bet tagad vismaz mēs zinām, kā uz turieni aizbraukt un aizbrauksim pareizi, ja tas vēl būs nepieciešams. Kā teikt mācīsimies no savām kļūdām. Pārbraucu mājās pēc šīs garās dienas, un ko es redzu- manas kaimiņienes arī bijušas IKEA un nopirkušas tieši tādu pašu slotu kā es, lai gan iepriekš biju teikusi, ka braukšu uz IKEA un pirkšu slotu. Biju dusmīga, bet uz viņām šīs dusmas neizliku, nav ko uz jauniepazītiem cilvēkiem dusmoties.
Ceturtdiena-ļoti aktīva diena. Rīta pusē iztīrīju visu dzīvokli, pēc tam pēcpsudienā mums bija tikšanās ar mūsu programmas starptautisko koordinatoru, kurš bija ļoti jauks un patīkams vīrietis, teica, ka mums ir ļoti labi izvēlēti kursi. Visu izskaidroja un apstāstīja. Pēc tikšanās devāmies uz centru jaunu drēbīšu meklējumos, jo vakarā pirmā apmaiņas studentu ballīte un mums nebija ko vilkt ( kā jau sievietēm bieži gadās). Pie ballītes ieejas, stāvot rindā, pirmo reizi iepazinos ar geju, tā jau ļoti jauks un smieklīgs puisis. Klubs, kurā notika ballīte, bija pārbāzts, dj visai interesants 1 dziesmu visa vakara gaitā spēlēja kādas 6 reizes, un jaunos gabalus īpaši nelika, bet tā jau diezgan laba ballīte. Pus 4 bija organizēts autobuss, kurš brauca arī uz mūsu pusi, bet mēs viņā netikām, jo to ļoti ātri piepildīja, un meitenēm šeit absolūti netiek dota nekāda priekšroka. Domājām jau, ka būs jāiet mājās ar kājām, bet tad ieraudzījām, mums vajadzīgo nakts autobusu, laimīgi tajā tikām iekšā, nedaudz apejot rindu.
Piektdien nekā īpaša, devāmies iepirkt pārtiku, pastaigāties/pabaidīties pie uzbāzīgajām vāverēm.
Sestdiena bija ļoti skaista un pat karsta gribējām doties pastaigāties gar ezeru, bet arī vēl īsti nesaprotam kā tur var aizbraukt, kaut kā jau pie viena no ezeriem nonācām, bet īsti ne tur kur gribējām. Beidzot saņēmos un paskrēju (skriešanas apavi tomēr nav velti ņemti līdz).
Svētdiena pēc temperatūras it kā silta, bet to tā nejūt, jo milzīgs vējš. Bija sarunāts, ka izmēģināsim, kāds Hesburger ir šeit, tad to arī darījām. Vienīgā lielā atšķirība, ka viņš ir 2x dārgāks nekā Latvijā. Tad tur ēdot tika nolemts, ka svētdienas būs fast food dienas un centīsimies katrreiz ēst citur.
Tas „īsumā” viss. Mums iet diezgan interesanti, jo ik pa laikam rodas dažādas ķibeles/apgrūtinājumu, bet mēs tiekam ar to galā.
otrdiena, 2011. gada 23. augusts
Vēl aizvien nesaprotu šo valodu un nezinu ko pērku
Es jau atkal atļāvos palaisties slinkumā un nepapildināt blogu ar jaunumiem.
Tātad sestdien bijām uz centru, pastaigājām pa veikaliem, bet tikai paskatījāmies kāds piedāvājums te ir. Bijām arī Antilla veikalā tur sapirkāmies lielās pudeles šampūnu, man jau laikam pietiks visam laikam šeit, iespējams būs jāved mājās. Papildināju arī savu autobusa karti tā kā varu braukāt krustu šķērsu un cik vēlos pa pilsētu. Atradām arī Lidl veikalu, kas laikam ir lētākais pārtikas veikals, līdzīgs kā SupperNeto. Bet mēs neesam lepnas un pa lielam iepērkamies tur jo tā ir lētāk. Taupīgais latvietis- tā teikt. Iegādājāmies arī kaut kādu interesantu vistas fileju, likās, ka karija mērcē, bet gatavojot es sāku šaubīties par to. Bet nu neko, uzlabojot nedaudz ar sāli sanāca pat diezgan garšīgi.veikalos vispār interesanti, jo tu tiešām nevaru saprast ko pērc, var tikai minēt skatoties uz bildīti.
Svētdien ar kājām gājām uz tuvāko tādu kā centriņu, kur ir vairāk veikalu, jo mums pie mājām viens diezgan neliels un ļoti dārgs. Pa ceļam, protams, ka sāka līt, kā biju to skatījusies laika prognozē. Lietussarga man arī nebija, centāmies ātri tik kaut kur, bet nepazīstamā vietā jau grūti nokļūt tur, kur tu nezini. Tikām veikalā paglābties no lietus, šoreiz mūsu mērķis bija rīsi paciņās, jo Lidl bija tikai beramie, bet diemžēl esam pārāk fancy un nemākam tādus uzvārīt. Bet šķiet, ka šeit nav tādu rīsu. Nopirkām parastos, tad jau kaut kad būs jāmēģina arī tādi uzvārīt. Iznākot no veikala spīdēja saulīte un pastaigājām gar ezeru, kur mūs pārbiedēja zvēri.
Viņa bija tik uzbāzīga, nāca virsū, ka mums tiešām bija bail. Liekas smieklīgi, bet tobrīd nebija.
Vēlāk arī izgājām pastaigāties, bet bija tik jauks vakars, ka apejot kādu lociņu nemaz negribējās doties mājās. Tad nu izdomājām, ka jāiet tālāk, tā ejot mēs aizklīdām diezgan tālu un gandrīz apmaldījāmies, jo atpakaļ pa to pašu ceļu negribējās iet, metām loku. Diezgan ilgu laiciņu gājām pēc izjūtām kur it kā vajadzētu iet un nezinājām vai atradīsim pareizo ceļu. Bet beigu beigās viss noslēdzās veiksmīgi. Tāda mazā pastaiga 2 h garumā.
Pirmdiena- pirmā diena skolā, par laimi mācības vēl nav sākušās, bet tālu arī nav. Bija mums orientation day jau no 8:30. No mājām bija jāiziet jau 7:40., tik agri celties man nepatīk. Tā jau viss bija interesanti, bet nogurdinoši arī. Pusdienas ēdu skolas ēdnīcā, bet ne īpaši veiksmīgu izvēli izdarīju, nevēlējos zivju pirkstiņus tāpēc paņēmu rīsus ar kaut kādu kebaba mērci vai ko tam līdzīgu. Nebija tas labākais. Vēders nedaudz brīnījās par šo ēdienu. Bet nu ko tur daudz par to sūdzēties. Dienas noslēgumā ļoti jauks vakars ar savām dzīvokļa biedrenēm.
Man laikam vispār diezgan paveicies ar dzīvokļa biedrenēm, jo Līgai viena ir gote ar melnu kaķi, otra ir itāliete, kurai ir alerģija no kaķiem un viņa par šo jautājumu ir diezgan kareivīgi noskaņota.
Vēls jau te, jāiet mazgāt mati, šeit vismaz man paveicies, ka duša ir pie manas sienas un nevienam netraucēšu miegu.
sestdiena, 2011. gada 20. augusts
Jauns sākums
Esmu Tamperē, pirmā nakts pārlaista šeit, bet kā mums veicās dienā:
- Atlidojām 15 min ātrāk kā plānots, lidosta ļoti maza. Laiks ārā pārsteidzoši karsts.
- Mana tutore mani nesavāca, to par laimi izdarīja Līgas tutore, arī jauka meitene
- Aizveda mūs uz jaunajām mītnes vietām- Līgai lielāka, bet ne tik mājīga, viņa pat teica, ka tur esot atbalss, man ļoti mājīgi, milzīgs skapis, 2 galdi, 2 krēsli (kas ir visai interesanti), matracī diezgan paliels caurums, bet pa nakti netraucēja, plaša virtuve, balkons arī.
- Jau pirmās stundas laikā Līga paspēja ieslēgt atslēgu istabā, jo šeit durvis aizslēdzas automātiski kā tu viņas aizver. Mums (man) nācās zvanīties uz visādiem numuriem, lai atrastu kādu, kurš varētu tās atslēgt. Beigās veiksmīgi atradām pareizo numuru un samaksājot 30 eiro Līga tika atpakaļ savā istabā.
- Mana dzīvokļa kaimiņiene Dori (Ungārija) šajā visā arī bija diezgan izpalīdzīga, viņa tiešām jauka ir, piedāvāja mums arī picu, jo bijām ēdušas tikai brokastis. Patiesībā ar visiem šiem stresiem ēstgriba bija pārgājusi.
- Tad Dori man vairākas reizes arī jautāja vai ballēšos ar viņu un viņas draugiem šovakar, sākumā teicu, ka nezinu, pēc tam, ka jā, bet beigās tikai pasēdēju ar viņiem te dzīvoklī un nedevos līdzi uz centru, jo izrādījos diezgan nogurusi.
- Tātad pirmā mājas ballīte arī jau aizvadīta
- Pēc tam gandrīz 1,5 h nopļāpāju skype ar Mārtiņu. Pēc tam pārgurusi iekritu gultā un aizmigu, bet miegs man nebija pārāk labs, jo ik pa laikam modos augšā.
- Šodien ar Līgu dosimies izpētīt centru un iepirkt nepieciešamās lietas.
Tas pagaidām viss, man iet forši, cilvēki apkārt arī forši.
piektdiena, 2011. gada 19. augusts
Pirms jauna liela piedzīvojuma...
Rīt man sāksies jauna dzīve, jauns piedzīvojums un pārdzīvojums reizē. Šobrīd man ir nedaudz skumji, jo ir žēl pamest mājas, visu zināmo un bailīgi doties pretī nezināmajam. Bailes īstenībā ir šobrīd visbiežākās emocijas man. Un tā kā man ir bail no tā visa, tad es cenšos izvairīties, piemēram, kārtot koferi un citas gatavošanās braucienam lietas. Bet patiesībā, tā nedrīkst, jo savādāk rīt būs elle un šausmīgs stress kopā, to es nevēlos. Tāpēc jāpiespiež sevi darboties un krāmēties, jo šodien daudz lietas vēl jāiespēj. Un jā, es nezinu kā es paņemšu visas nepieciešamās lietas līdz un vēl vairāk satraucos par to kā es decembrī atkal atbraukšu atpakaļ.
Un es atkal attopos un brīnos, kur tas laiks tā paskrējis....
Somu neviens cits manā vietā vēl nav sakrāmējis- žēl
trešdiena, 2011. gada 10. augusts
Nometot čaulu...
Šovakar esmu galīgi čau. Neraksturīgi man esmu diezgan sagrauta un emocionāli galīgi nestabila.
Tā Somijas braukšana tuvojas pārāk ātri, un man ir ļoti bail no nezināšanas. Tā kā tas mani biedē, tad svarīgas kārtojamas lietas cenšos arī novilcināt. Tas ir pat ļoti muļķīgi, bet nu tāda es esmu.
Šovakar nomira mans ilgdzīvotājkompis. Tā it kā ir tikai lieta, bet tik un tā es kkā par to pārdzīvoju. Tas ir visa apkārtējā, kas notiek, fona dēļ. Un laika apstākļi arī pieskaņojas manam garastāvoklim.
Pirms šī vakara man gāja labi, pat ļoti labi. Sarma bija atbraukusi pie manis ciemos uz vārda dienu. Bijām ballēties, pēc tam arī nakts tirgū. Vienvārdsakot mums gāja jautri. M beidzot bija Latvijā, pie viņa vairāk kā nedēļu padzīvojos. Smagi man bija atkal atvadīties no viņa, bet labāk bij viņu satikt uz tādu īsu laiciņu, nekā neredzēt vispār līdz kuram tur decembrim. Biju ciemos arī pie Sarmas uz pilsētas svētkiem, tās arī bija ļoti jaukas brīvdienas.
Par laimi tagad jau esmu nomierinājusies, tā kā ziniet, ka ar mani viss būs kārtībā J
sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs
Krājējinstinkti
Pēdējās dienas, krāmējot bēniņus, esmu nonākusi pie tādas kā atziņas, ka laikam katram ģimenē ir kāds krājējs un iespējams tāds mīt ikkatrā no mums.
Tātad uzdevums bija sekojošs jāizvāc bēniņi, sākotnēji pat atvieglots tikai grāmatas, bet mēs ar mammu to darām jau 3 dienas un gals jau it kā ir redzams. Šo dienu laikā esam nonesušas lejā jau 600 kg grāmatu. Īsti nesaprotu kāds ir bijis mājas iemītnieku nodoms nesot viņas augšā, ja jau būtu gribējuši saglabāt, tad smuki plauktos vajadzēja sakrāmēt, bet nē, daļa tikai ir plauktos, ļoti daudz ir vienkārši samests kaktos.
Vispār traks ir tas iekšējais krājējs, zinu, ka man arī tāds ir, jo vēl neesmu izkrāmējusi savas atvestās drēbes no kofera, kaut gan no Ventspils atbraucu jau 4. jūlijā. Iemesls tam? Man nav vietas kur viņas likt. Skapis pilns ar vecām drēbēm, kuras visticamāk nevilkšu, bet izmest arī žēl. Jāsaņemas! Jo nemaz vairs nav tālu tas brīdis, kad vajadzēs pa jaunam pakot koferi, lai dotos uz Somiju.
Krāmējot ir atrastas arī interesantas lietas kā bildes, kurās vīriešiem ir tās interesantās ūsiņas un sievietes tērpušās Aspazijas stilā un mājas grāmata ar seniem ierakstiem.
Tātad uzdevums bija sekojošs jāizvāc bēniņi, sākotnēji pat atvieglots tikai grāmatas, bet mēs ar mammu to darām jau 3 dienas un gals jau it kā ir redzams. Šo dienu laikā esam nonesušas lejā jau 600 kg grāmatu. Īsti nesaprotu kāds ir bijis mājas iemītnieku nodoms nesot viņas augšā, ja jau būtu gribējuši saglabāt, tad smuki plauktos vajadzēja sakrāmēt, bet nē, daļa tikai ir plauktos, ļoti daudz ir vienkārši samests kaktos.
Vispār traks ir tas iekšējais krājējs, zinu, ka man arī tāds ir, jo vēl neesmu izkrāmējusi savas atvestās drēbes no kofera, kaut gan no Ventspils atbraucu jau 4. jūlijā. Iemesls tam? Man nav vietas kur viņas likt. Skapis pilns ar vecām drēbēm, kuras visticamāk nevilkšu, bet izmest arī žēl. Jāsaņemas! Jo nemaz vairs nav tālu tas brīdis, kad vajadzēs pa jaunam pakot koferi, lai dotos uz Somiju.
Krāmējot ir atrastas arī interesantas lietas kā bildes, kurās vīriešiem ir tās interesantās ūsiņas un sievietes tērpušās Aspazijas stilā un mājas grāmata ar seniem ierakstiem.
otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs
Sagadīšanās...
Ja es pati pārlasītu savus ierakstus, tad neatkārtotos. Bet tā kā atkārtoju labas lietas, tad tas mani tā īpaši nesatrauc. Bet vispār šobrīd dzīvē esmu tādā pozitīvā vietā, jo pēdējos ierakstos beigās ir nozīmīgs teikums - Dzīve šobrīd ir forša!
Prieks par sevi :)
Prieks par sevi :)
Piespiedu ieraksts, bet labā nozīmē
Sarma mani nožmiegs, ja neko neierakstīšu blogā. Tas vsp ir labi, jo kā jau agrāk minēju esmu slikta bloga īpašniece. Un pamudinājums rakstīt ir pozitīva lieta.
Tiiiik daudz, kas ir noticis pa šo laiku, ka būtu jātaisa ļoti garš ieraksts, bet tā kā es esmu ļoti slinka, tad būs īss apkopojums (apmēram pa nedēļām).
- Tātad Jāņi bija super, pēc tam ar māsu fancy Jāņu dienas vakariņas un vēl Jāņu mierīgais afterparty.
- Pēc tam izvākšanās no kojām un 5 tiešām lieliskas dienas kopā ar Sarmu kā vientuļajām māmiņām ar vienām no jaukākajām meitiņām pasaulē, un jaukiem SPA, vīniņa vakariem.
- Pēc tam atpakaļ mājās dažas dienas. Tad nāca vakars pie radiniecēm Liepājā un 3dienu pārgājiens gar jūru no Nidas līdz Liepājai.
Vispār dzīve šobrīd ir baigi foršā. Patīk dzīvot un svinēt dzīvi.
svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs
Izrādās, ka laiks paskrien varen ātri
Nespēju aptvert, ka kopš mana iepriekšējā ieraksta ir pagājis gandrīz mēnesis, biju pārliecināta, ka jūnijā arī kaut ko esmu rakstījusi.
Eksāmenu laikā mums iedibinājās forša tradīcija, ka ap plkst. 12 naktī pirms eksāmena spēlējām "zoli". Šajā sesijā nospriedu, ka nebojāšu savus nervus, jo nervu šūnas neatjaunojas, un gatavošos tiem neiespringusi. Zubre tāpat nemāku būt, tāpēc ko tur vēl lieki satraukties...
Tātad kopš mana pēdejā ieraksta dzīve ir krasi mainījusies un man ir draugi :)
Zane mani piespēlēja savai kursa biedrenei Sarmai un kopš tā brīža ļoti daudz laika pavadam kopā un tas mums sanāk tā viegli. Pa šo laiciņu jau ir paspēts uztaisīt vairākus meiteņu vakarus, tie tiešām bija lieliski and we couldn't have had more fun.
Ir arī aizvadīti Jāņi, kas arī bija superīgi, jaukā, jautrā kompānijā paspējām izārdīties arī "zaļumballē". Paliku arī pēdējā nomodā izturēju līdz pat 9 no rīta un palīdzēju novākt svinību vietu.
Vispār dzīve šobrīd ir forša.
Aizvadītā laika populārā dziesma:
Eksāmenu laikā mums iedibinājās forša tradīcija, ka ap plkst. 12 naktī pirms eksāmena spēlējām "zoli". Šajā sesijā nospriedu, ka nebojāšu savus nervus, jo nervu šūnas neatjaunojas, un gatavošos tiem neiespringusi. Zubre tāpat nemāku būt, tāpēc ko tur vēl lieki satraukties...
Tātad kopš mana pēdejā ieraksta dzīve ir krasi mainījusies un man ir draugi :)
Zane mani piespēlēja savai kursa biedrenei Sarmai un kopš tā brīža ļoti daudz laika pavadam kopā un tas mums sanāk tā viegli. Pa šo laiciņu jau ir paspēts uztaisīt vairākus meiteņu vakarus, tie tiešām bija lieliski and we couldn't have had more fun.
Ir arī aizvadīti Jāņi, kas arī bija superīgi, jaukā, jautrā kompānijā paspējām izārdīties arī "zaļumballē". Paliku arī pēdējā nomodā izturēju līdz pat 9 no rīta un palīdzēju novākt svinību vietu.
Vispār dzīve šobrīd ir forša.
Aizvadītā laika populārā dziesma:
otrdiena, 2011. gada 31. maijs
Šodiena nav mana diena...
Tātad sesija klāt un iespējams, ka depresija arī. Zane 6dien izvācās un esmu palikusi viena. Šodiena bija man pavisam bēdīga, jo secināju, ka man nav draugu. Gribēju iet uz jūru sauļoties, jo šodien beidzot bija silts, bet vienai negribējās un nebija ar ko. Viss beidzās ar to, ka zvanīju māsai izkratīt sirdi un ļoti raudāju telefona klausulē. Māsa bija ļoti saprotoša un centās mani nomierināt, sakot, ka aitas ganās baros, bet ērgļi lido vieni. Bet ko gan man dod būt tam vientuļajam ērglim?! Tam es vēl neesmu gatava.
Tātad man jau tā grūti, uzrakstu M, ka vakar bija jauki parunāties pa telefonu u.t.t. un te kungs man paziņo, ka viņam kaitinot, ka es deminutīvus izmantojot par daudz. Nu vai zini, tas man bija par daudz. Atteicu, ka varu nerakstīt vispār. Lai arī tas būs ļoti grūti, es tgd pirmā vairs kādu laiku nerakstīšu viņam. Nez cik ilgi man būs jāgaida, līdz saņemšu kādu ziņu no viņa. Jo mēs jau redz atšķirīgi cilvēki.
Labi, nav ko gausties. Jācenšas galva likt lietā un jāsāk gatavoties pirmajam eksāmenam.
Vakardienas top dziesma:
Šodienas noskaņojuma melodija:
ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs
Sieviete-dieviete
Vakar kā tai donoru reklāmā saka- biju varone. Nodevu asinis jau otro reizi, tā kā augstskolā šādu iespēju piedāvā 2x gadā, tad domāju, ka cik vien varēšu tik izmantošu šo iespēju, jo tā kādam palīdzu + man nav nekādu blakus parādību, tā var uzlabot veselību. Vēl vakar pievērsos sev- pēc nez cik ilgiem laikiem nolakoju nagus pati, palasīju sieviešu žurnālīšus.
Šodien arī bija jauka diena. Lielais paldies jāsaka Sarmai, kas, nākot aicināt Zani skriet, spontāni dabūja mani par skriešanas partneri. Vēl viņa pēc skriešanas lieliski izstaipīja manas kājeles, pēc fizioterapeitu parauga. Skrējēja es vēl esmu švaka, bet sajūtas pēc tam labas. Muļķīgas tikai manas smadzenes, kas visu laiku atkārto-Tu taču vari apstāties un iet, nevis mocīties.
Šovakar topā arī retoriskie jautājumi-kad es kļūšu čakla? kad es kļūšu kārtīga? un citi uz to pusi.
Aizpagājušā vīkenda top-dziesmas
pirmdiena, 2011. gada 23. maijs
Dienas paliek garākas, ieraksti arī...
Heh, pārskatot savu blogu sapratu, ka visčaklāk rakstījusi esmu janvārī, kas to būtu domājis tieši sesijas laikā. Tas tā pēc ierakstu skaita. Bet tagad es esmu palikusi par kaut kādu garo blāķu rakstītāju, kas to zin, varbūt nevis par kosmetoloģi kļūšu, bet par rakstnieci. Jā, noteikti :D
Mirklis pirms sesijas, kad var atslābt...
Iespējams, ka es labojos, vēl mēnesis nav pagājis, bet ir nākamais ieraksts. Šis ieraksts top ļoti garlaicīgā lekcijā, jo man kaut kā nebūt mans pensionāru kompis neķer internetu. Bet varbūt labi, ka tā.
Tagad ir jāmēģina atcerēties, kas ir noticis pa šo laiciņu.
8.,9.,10. un arī 11. maijā bija saulains un silts laiciņš, 3 no šīm dienām arī izmantoju, lai ķertu pigmentu kāpās.
11. maijā rīkoju Fakultāšu stafeti, atkal daudz ko nezināju, bet par laimi bija gudri cilvēki, kas paskaidroja, kopumā varētu teikt, ka pasākums izdevies. Bija saulaina diena, ko gan nedabūju stadionā izbaudīt jo tribīnes meta ēnu. Atpakaļceļā jauki parunājos ar Trumsiņ Lindu.
12. maijā bija jānodod referāts, ko neizdarījām, bet aizgājām izlūgties pagarinājumu, kuru arī laikā neizpildījām, bet galu galā referātu uzrakstījām. Mana daļa bija acīmredzami labāka par Jurģa, bet viņam bija lielāka daļa, jā, šoreiz izrādījos slinkāka par pašu Jurģi. Kad vairs nevarējām noturēt uzmanību no referāta, tad spēlējāmies ar Jurģa degu Diego, kurš ir bailīgs, bet process priekš mums bija visnotaļ jautrs. Un tā mēs centāmies pamosties, lai pabeigtu referātu. Par rezultātu tiešām neesmu īpaši priecīga, bet galvenais jau, ka darbiņš izdarīts.
Nedēļas nogalē biju mājās atpūsties, negribējās nekur iet, nekur arī nebiju. Svētdienā pavadīju jauku laiku ar māsu, kas palīdzēja mums satuvināties. Un kā māsa saka šis laiks viņai ļoti palīdzēja atkal man uzticēties, un tagad, kad esmu prom viņa pat pēc manis ilgojas. Mājās biju nedaudz čakla, apkopu rabarberus, lai viņi labi un lieli augtu, izravēju pusi dobes, un varbūt, ka vēl kaut ko labu padarīju.
Ar māsu (patiesībā jau tikai māsa) sagādājām jauku pārsteigumu māmiņai- uzdāvinājām jogas matracīti dienu pirms īstās vārda dienas.
Otrdien bija jaukas sarunas vispirms ar Jurģi, kas nav nekas pārsteidzošs, bet jau ierasts, pēc tam ar Dorfu arī tiešām labi papļāpājām, šķiet tā ar viņu nebiju runājusies nekad, vēl jau, protams, ir kur augt. Mani pārsteidza fakts, ka palikuši divatā tik ilgi varējām norunāt, tieši kādas dienas iepriekš biju nodomājusi, ka man ar viņu nebūtu par ko runāt. Pēc tam Dorfu nomainīja Arta, ar kuru dalījāmies mūzikas skolas pieredzē un citās skolas laiku lietās.
Trešdien 18. maijā mums bija ļoti jauks SP pikniks, kur gan bijām tikai 11 cilvēki (manis pēc varējām būt tikai 10, Kaspars ir pārāk kaitinošs), bet bija tā jauki, smieklīgi un mīlīgi. Spēlējām interesantas spēles, ēdām desas un citus gardumus, ko iepriekš, iespējams pašā smieklīgākajā, iepirkšanās reizē iegādājāmies kopā ar Vari un Liegu. Vakarā ar Jurģi noskatījāmies filmu Limitless, kurā es nedaudz biju vīlusies, jo nebija nekādas mācības. Un vidusmēra amerikānis, kurš tic visam, ko redz filmās no šīs varētu uztvert ziņu, ka rīt tabletītes ir labi.
Ceturtdiena man bija slinkuma diena jeb diena veltīta tikai man. Ilgi gulēju, tiešām ilgi, vēl ilgāk staigāju pidžamā. Bet tā bija tiešām diena man, atpūtos un beidzot pieliku punktu Millenium sērijas 3. grāmatai, ko iesāku lasīt jau janvāra beigās.
Piektdien palīdzēju Jurģim sataisīt maizītes priekš laivu brauciena ar Zani, Ievu un Edgaru bijām uz Karību jūras pirātu 4.daļu, kas nebija pārāk spīdoša, bet skatāma. Vakarā tas ir naktī gājām ballēties uz centru. Mēs ar Zani paspējām pabūt gandrīz visās iespējamās izklaides vietās (ja tā to var nosaukt, par klubiem nevar, par bāriem- nu nezinu). Vispār man jau patika, biju pēc ilgiem laikiem ballēties un vēl piedevām ar Zani, kas laikam mūžību nebija darīts.
Vispār baigi žēl, ka Zane mani te Ventspilī atstās 2 nedēļas vienu, jo viņai sākas kursi Leipcigā. Vēl žēlāk ir tas, ka mēs ar Zani neredzēsimies līdz kādam decembrim, jo viņai kursi, pēc tam darbs Vācijā, atpakaļ būs tik septembrī un es jau augustā, ja paveiksies braukšu mācīties uz Somiju.
Varētu teikt, ka man bija kultūras nedēļas nogale- kino, izstāde, izrāde- feini!
Vēl nedēļas nogalē nonācu pie domas, ka laikam man ir aicinājums kļūt par kosmetoloģi un atbrīvot cilvēkus no ādas problēmām un palīdzēt iegūt skaistu seju.
Oi nu gan es esmu aizrakstījusies, bet ko padarīsi, ja garlaicīga lekcija :D
Vēl šķiet, ka es nedaudz pazaudēju sava bloga iepriekšējo jēgu, bet nu nekas, gan jau kaut kad pie tās atgriezīšos.
pirmdiena, 2011. gada 9. maijs
Pavasaris... (labas sajūtas)
Ai, ai, ai, esmu palaidusies lielā slinkumā ar bloga nerakstīšanu.
Nu ko jāsāk atcerēties kas viss tik nav noticis pa šo laiciņu.
Tātad Mārtiņš aizbrauca uz Vāciju un tūliņ jau būs mēnesis riņķī. Es gatavojos Lieldienu ballei un kopā ar Lindu (šoreiz Trumsiņu Lindu, nevis manējo Lindu) iesējām zālīti, lai būtu foršs galda dekors, bet Lindas zālīte kkā negribēja tik labi augt. Šeit es tiecos domāt, ka no mammītes un omītes esmu mantojusi zaļos īkšķīšus (kaut drusciņ). Vēl esmu tikusi pie bazilika stādiņiem, tā kā mana palodze ir pārvērtusies mazā zaļā oāzītē. Zane cenšas neatpalikt un audzē lokus. Ļoti gaidu, kad varēšu savu baziliku likt salātos, bet var gadīties, ka tas būs tik sesijas beigās.
Tātad bija mums jau pieminētā Lieldienu balle, kura bija forša un jautra, man par pārsteigumu man patika arī mūzika, kas iepriekšējā gadā it kā nepatika un nākamajā dienā jau pirmā lekcija, uz kuru gan aizgāju, bet uz nākamo gan nespēju palikt.
Ak, jā, pirms balles bija BI … futbola turnīra fināls, nu tad es dabūju sabučot daudz futbolistu :D, paspēju izstrādāt arī visādus pigorus ar diplomiem, bet tas jau sīkums.
Un tad nāca pašas Lieldieniņas ar lielām ēšanām, 6dienā bijām uz Niklasa raudzībām, mana krustmeita, gan ir ļoti greizsirdīga uz brāli un man nācās veltīt viņai ļoti daudz uzmanības. Raudzības turpinājās arī nākamajā dienā, jo omītei un opītim ir jauns suņukiņš, pagaidām pavisam maziņš kucēns. Lieldienas bija supersiltas un ļoti, ļoti jaukas. Brīvdienas jau laikam vispār ir tādas laimes pilnās dienasJ
Pēc Lieldienām mums ar Zani vajadzēja sākt sportot katrai ar savu sporta veidu, lai pēc tam varētu salīdzināt rezultātus un izvērtēt, bet tas kaut kā neizdevās. Es nodarbojos ar jogu tā pa retam, jo tas prasa daudz vietas, laika un tīru grīdu. Bet Z gan palaidusi mūsu norunu vējā un tik šodien bija pirmo reizi skriet. Šodien jogu laikam pildīju pareizāk par citām reizēm, jo sviedri tiešām lija. Bet tādas sarežģītas pozas kā M prot vēl nespēju izpildīt.
Pa vidam arī paspējām ar Elvu un Madaru pētījumu uzrakstīt psiholoģijā, kas izvērtās par vairākām negulētām naktīm un arī maziem kašķiem. Tgd tikai jāsaņemas kopā ar Jurģi uzrakstīt referātu vadības grāmatvedībā.
Nodevu arī ERASMUS dokumentus, tā kā šobrīd atliek tikai gaidīt atbildi no Tamperes, ka esmu pieņemta tur un apmaiņas gads varēs mani jau gaidīt. Vēl biju pieteikusies praksei DDB pie Gata Mūrnieka, kurš mums pasniedz Partizāņu mārketingu, bet diemžēl nedabūju to, par ko esmu diezgan bēdīga. Ja gadījumā kāds no tiem, kas lasa manu blogu nav redzējis manu pieteikuma video
Vēl sadarbībā ar Avantis rīkoju semināru par brīvprātīgo darbu, kur dalību ņēma arī ASTRO’N’OUT. Ha tgd esmu personīgi pazīstama ar viņu solisti Māru. Pēc semināra krāsojām kāpņu telpu augstskolā un parakstījāmies uz sava darbiņa, vēl pēc tam devāmies uz bezmaksas ASTRO’N’OUT koncertu, kurš bija ļoti, ļoti pozitīvs un foršiņš. Turpmāk pavisam noteikti ASTRO’N’OUT dziesmas asociēsies tikai ar pozitīvām atmiņām.
Diemžēl siltais laiciņš, kāds bija Lieldienās, ir atgriezies tikai šodien. Tad nu to arī izmantojām un gājām uz pludmali ”sauļoties”. Šoreiz tas bija tikai omīšu stilā uz soliņa, jo esot istabā neticējām, ka var būt tik silts laukā. Un mums ir strīpainas kājas, jo bijām atlocījušas bikses. Par to ar Z dikti smējāmies, kad pamanījām, un pēcāk viņa man jautāja: „Bet pasaki, ko mēs vispār domājām, kad rāvām tās džinsas augšā?”
Ceru, ka visu svarīgāko iekļāvu un turpmāk labošos un rakstīšu biežāk.
P.S. šī brīža mīļākais izpildītājs ir Adele ar saviem – „someone like you” un „rolling in the deep”, protams, ASTRO’N’OUT arī
trešdiena, 2011. gada 13. aprīlis
Mainīties ir ļoti grūti...
Pārlasot savus ierakstus, sapratu, ka neesmu pārāk laba bloga īpašniece, jo rakstu reti un esmu tik slinka, ka pat slinkums rakstīt. Rakstīt jau būtu ko, bet parasti šķiet, ka labāk pagaidīt, kad būs ko vairāk rakstīt. Tāpēc mani jau kādu laiku ir apsēdusi doma par Twitter, tā kā tas ir paredzēts īsiem ierakstiem šķiet, ka tas man būtu piemērotāks, bet tas būtu kārtējais aizkavētājs no mācībām
Tieši tā ir šovakar (šonakt), būtu jāmācās apjomīgam vocabulary test angļu valodā, bet nē... Tā vietā es visu dienu skatos "The big bang theory", kas, starp citu, ir ģeniāla- tik aizraujoša un smieklīga, ka mācībām nav laika.
Iespējams, ka šādā veidā es arī sevi atturu no skumšanas par M aizbraukšanu, un to, ka šīs dažas dienas esmu viena, jo Z ir kkādā seminārā Liepājā. Un tagad rakstot es tā aptveru, ka tā dzīvošanās vienai ir tikai daļēji traka, jo es otrajā dienā kļūstu nekārtīga un ar to pārņemu visu istabu.
Patiesībā laiks kopš pēdējā ieraksta ir bijis ļoti jauks. Uz ašo uztaisījām Pop-ielai priekšnesumu un ieguvām otro vietu un skatītāju simpātiju balvu. Man bija dzimšanas diena, kur mana labākā draudzene kopā ar māsu man uzrīkoja milzīgu pārsteigumu- mana draudzene ieradās no UK mani apsveikt un pasvinēt ar mani. Man bija milzu šoks. Vēl pa starpai bijuši citi pasākumi, bet tas varbūt tā mazāk nozīmīgi.
Nu jā M rīt( t.i. šodien) brauc prom, bet es tik bišķīt paraudāju, pēc tam, kad noliku klausuli. Laikam to lielāko daļu jau izraudāju, kad viņš izvācās no kopmītnēm. Ir skumji, bet ticu, ka viss būs labi, un ļoti ceru, ka šis laiks paskries ātri. Ak, jā esmu saņēmusi apstiprinājumu ERASMUS pieteikumam, kas nozīmē, ka rudens semestri mācīšos ārzemēs, precīzāk Somijā.
Tas tā īsumā viss, jo man taču arī jāpamācās tam milzīgajam testam, labs laiks, lai sāktu mācīties, bet pārsteidzošā kārtā nav tāda satraukuma. Tests jau arī tikai trešajā lekcijā būs, nav ko iespringt, laiks vēl daudz.
Esmu ieslēgusi chill režīmu attiecībā uz mācībām.Took a chill pill.
P.S. izrādās, ka par sevi varu uzrakstīt daudz :D Vēl būtu lietas, kas jāuzraksta, bet to varbūt rītvakar.
Abonēt:
Ziņas (Atom)



































