Vakar kā tai donoru reklāmā saka- biju varone. Nodevu asinis jau otro reizi, tā kā augstskolā šādu iespēju piedāvā 2x gadā, tad domāju, ka cik vien varēšu tik izmantošu šo iespēju, jo tā kādam palīdzu + man nav nekādu blakus parādību, tā var uzlabot veselību. Vēl vakar pievērsos sev- pēc nez cik ilgiem laikiem nolakoju nagus pati, palasīju sieviešu žurnālīšus.
Šodien arī bija jauka diena. Lielais paldies jāsaka Sarmai, kas, nākot aicināt Zani skriet, spontāni dabūja mani par skriešanas partneri. Vēl viņa pēc skriešanas lieliski izstaipīja manas kājeles, pēc fizioterapeitu parauga. Skrējēja es vēl esmu švaka, bet sajūtas pēc tam labas. Muļķīgas tikai manas smadzenes, kas visu laiku atkārto-Tu taču vari apstāties un iet, nevis mocīties.
Šovakar topā arī retoriskie jautājumi-kad es kļūšu čakla? kad es kļūšu kārtīga? un citi uz to pusi.
Aizpagājušā vīkenda top-dziesmas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru