Tātad sesija klāt un iespējams, ka depresija arī. Zane 6dien izvācās un esmu palikusi viena. Šodiena bija man pavisam bēdīga, jo secināju, ka man nav draugu. Gribēju iet uz jūru sauļoties, jo šodien beidzot bija silts, bet vienai negribējās un nebija ar ko. Viss beidzās ar to, ka zvanīju māsai izkratīt sirdi un ļoti raudāju telefona klausulē. Māsa bija ļoti saprotoša un centās mani nomierināt, sakot, ka aitas ganās baros, bet ērgļi lido vieni. Bet ko gan man dod būt tam vientuļajam ērglim?! Tam es vēl neesmu gatava.
Tātad man jau tā grūti, uzrakstu M, ka vakar bija jauki parunāties pa telefonu u.t.t. un te kungs man paziņo, ka viņam kaitinot, ka es deminutīvus izmantojot par daudz. Nu vai zini, tas man bija par daudz. Atteicu, ka varu nerakstīt vispār. Lai arī tas būs ļoti grūti, es tgd pirmā vairs kādu laiku nerakstīšu viņam. Nez cik ilgi man būs jāgaida, līdz saņemšu kādu ziņu no viņa. Jo mēs jau redz atšķirīgi cilvēki.
Labi, nav ko gausties. Jācenšas galva likt lietā un jāsāk gatavoties pirmajam eksāmenam.
Vakardienas top dziesma:
Šodienas noskaņojuma melodija:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru