otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Šodiena nav mana diena...



Tātad sesija klāt un iespējams, ka depresija arī. Zane 6dien izvācās un esmu palikusi viena. Šodiena bija man pavisam bēdīga, jo secināju, ka man nav draugu. Gribēju iet uz jūru sauļoties, jo šodien beidzot bija silts, bet vienai negribējās un nebija ar ko. Viss beidzās ar to, ka zvanīju māsai izkratīt sirdi un ļoti raudāju telefona klausulē. Māsa bija ļoti saprotoša un centās mani nomierināt, sakot, ka aitas ganās baros, bet ērgļi lido vieni. Bet ko gan man dod būt tam vientuļajam ērglim?! Tam es vēl neesmu gatava.
Tātad man jau tā grūti, uzrakstu M, ka vakar bija jauki parunāties pa telefonu u.t.t. un te kungs man paziņo, ka viņam kaitinot, ka es deminutīvus izmantojot par daudz. Nu vai zini, tas man bija par daudz. Atteicu, ka varu nerakstīt vispār. Lai arī tas būs ļoti grūti, es tgd pirmā vairs kādu laiku nerakstīšu viņam. Nez cik ilgi man būs jāgaida, līdz saņemšu kādu ziņu no viņa. Jo mēs jau redz atšķirīgi cilvēki.

Labi, nav ko gausties. Jācenšas galva likt lietā un jāsāk gatavoties pirmajam eksāmenam.

Vakardienas top dziesma:


Šodienas noskaņojuma melodija:

ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs

Sieviete-dieviete

Vakar kā tai donoru reklāmā saka- biju varone. Nodevu asinis jau otro reizi, tā kā augstskolā šādu iespēju piedāvā 2x gadā, tad domāju, ka cik vien varēšu tik izmantošu šo iespēju, jo tā kādam palīdzu + man nav nekādu blakus parādību, tā var uzlabot veselību. Vēl vakar pievērsos sev- pēc nez cik ilgiem laikiem nolakoju nagus pati, palasīju sieviešu žurnālīšus.
Šodien arī bija jauka diena. Lielais paldies jāsaka Sarmai, kas, nākot aicināt Zani skriet, spontāni dabūja mani par skriešanas partneri. Vēl viņa pēc skriešanas lieliski izstaipīja manas kājeles, pēc fizioterapeitu parauga. Skrējēja es vēl esmu švaka, bet sajūtas pēc tam labas. Muļķīgas tikai manas smadzenes, kas visu laiku atkārto-Tu taču vari apstāties un iet, nevis mocīties.
Šovakar topā arī retoriskie jautājumi-kad es kļūšu čakla? kad es kļūšu kārtīga? un citi uz to pusi.

Aizpagājušā vīkenda top-dziesmas

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Dienas paliek garākas, ieraksti arī...




Heh, pārskatot savu blogu sapratu, ka visčaklāk rakstījusi esmu janvārī, kas to būtu domājis tieši sesijas laikā. Tas tā pēc ierakstu skaita. Bet tagad es esmu palikusi par kaut kādu garo blāķu rakstītāju, kas to zin, varbūt nevis par kosmetoloģi kļūšu, bet par rakstnieci. Jā, noteikti :D

Mirklis pirms sesijas, kad var atslābt...



Iespējams, ka es labojos, vēl mēnesis nav pagājis, bet ir nākamais ieraksts. Šis ieraksts top ļoti garlaicīgā lekcijā, jo man kaut kā nebūt mans pensionāru kompis neķer internetu. Bet varbūt labi, ka tā.
Tagad ir jāmēģina atcerēties, kas ir noticis pa šo laiciņu.
8.,9.,10. un arī 11. maijā bija saulains un silts laiciņš, 3 no šīm dienām arī izmantoju, lai ķertu pigmentu kāpās.
11. maijā rīkoju Fakultāšu stafeti, atkal daudz ko nezināju, bet par laimi bija gudri cilvēki, kas paskaidroja, kopumā varētu teikt, ka pasākums izdevies. Bija saulaina diena, ko gan nedabūju stadionā izbaudīt jo tribīnes meta ēnu. Atpakaļceļā jauki parunājos ar Trumsiņ Lindu.
12. maijā bija jānodod referāts, ko neizdarījām, bet aizgājām izlūgties pagarinājumu, kuru arī laikā neizpildījām, bet galu galā referātu uzrakstījām. Mana daļa bija acīmredzami labāka par Jurģa, bet viņam bija lielāka daļa, jā, šoreiz izrādījos slinkāka par pašu Jurģi. Kad vairs nevarējām noturēt uzmanību no referāta, tad spēlējāmies ar Jurģa degu Diego, kurš ir bailīgs, bet process priekš mums bija visnotaļ jautrs. Un tā mēs centāmies pamosties, lai pabeigtu referātu. Par rezultātu tiešām neesmu īpaši priecīga, bet galvenais jau, ka darbiņš izdarīts.
Nedēļas nogalē biju mājās atpūsties, negribējās nekur iet, nekur arī nebiju. Svētdienā pavadīju jauku laiku ar māsu, kas palīdzēja mums satuvināties. Un kā māsa saka šis laiks viņai ļoti palīdzēja atkal man uzticēties, un tagad, kad esmu prom viņa pat pēc manis ilgojas. Mājās biju nedaudz čakla, apkopu rabarberus, lai viņi labi un lieli augtu, izravēju pusi dobes, un varbūt, ka vēl kaut ko labu padarīju.
Ar māsu (patiesībā jau tikai māsa) sagādājām jauku pārsteigumu māmiņai- uzdāvinājām jogas matracīti dienu pirms īstās vārda dienas.
Otrdien bija jaukas sarunas vispirms ar Jurģi, kas nav nekas pārsteidzošs, bet jau ierasts, pēc tam ar Dorfu arī tiešām labi papļāpājām, šķiet tā ar viņu nebiju runājusies nekad, vēl jau, protams, ir kur augt. Mani pārsteidza fakts, ka palikuši divatā tik ilgi varējām norunāt, tieši kādas dienas iepriekš biju nodomājusi, ka man ar viņu nebūtu par ko runāt. Pēc tam Dorfu nomainīja Arta, ar kuru dalījāmies mūzikas skolas pieredzē un citās skolas laiku lietās.
Trešdien 18. maijā mums bija ļoti jauks SP pikniks, kur gan bijām tikai 11 cilvēki (manis pēc varējām būt tikai 10, Kaspars ir pārāk kaitinošs), bet bija tā jauki, smieklīgi un mīlīgi. Spēlējām interesantas spēles, ēdām desas un citus gardumus, ko iepriekš, iespējams pašā smieklīgākajā, iepirkšanās reizē iegādājāmies kopā ar Vari un Liegu. Vakarā ar Jurģi noskatījāmies filmu Limitless, kurā es nedaudz biju vīlusies, jo nebija nekādas mācības. Un vidusmēra amerikānis, kurš tic visam, ko redz filmās no šīs varētu uztvert ziņu, ka rīt tabletītes ir labi.
Ceturtdiena man bija slinkuma diena jeb diena veltīta tikai man. Ilgi gulēju, tiešām ilgi, vēl ilgāk staigāju pidžamā. Bet tā bija tiešām diena man, atpūtos un beidzot pieliku punktu Millenium sērijas 3. grāmatai, ko iesāku lasīt jau janvāra beigās.
Piektdien palīdzēju Jurģim sataisīt maizītes priekš laivu brauciena ar Zani, Ievu un Edgaru bijām uz Karību jūras pirātu 4.daļu, kas nebija pārāk spīdoša, bet skatāma. Vakarā tas ir naktī gājām ballēties uz centru. Mēs ar Zani paspējām pabūt gandrīz visās iespējamās izklaides vietās (ja tā to var nosaukt, par klubiem nevar, par bāriem- nu nezinu). Vispār man jau patika, biju pēc ilgiem laikiem ballēties un vēl piedevām ar Zani, kas laikam mūžību nebija darīts.
Vispār baigi žēl, ka Zane mani te Ventspilī atstās 2 nedēļas vienu, jo viņai sākas kursi Leipcigā. Vēl žēlāk ir tas, ka mēs ar Zani neredzēsimies līdz kādam decembrim, jo viņai kursi, pēc tam darbs Vācijā, atpakaļ būs tik septembrī un es jau augustā, ja paveiksies braukšu mācīties uz Somiju.
Varētu teikt, ka man bija kultūras nedēļas nogale- kino, izstāde, izrāde- feini!
Vēl nedēļas nogalē nonācu pie domas, ka laikam man ir aicinājums kļūt par kosmetoloģi un atbrīvot cilvēkus no ādas problēmām un palīdzēt iegūt skaistu seju.

Oi nu gan es esmu aizrakstījusies, bet ko padarīsi, ja garlaicīga lekcija :D
Vēl šķiet, ka es nedaudz pazaudēju sava bloga iepriekšējo jēgu, bet nu nekas, gan jau kaut kad pie tās atgriezīšos.

pirmdiena, 2011. gada 9. maijs

Pavasaris... (labas sajūtas)


Ai, ai, ai, esmu palaidusies lielā slinkumā ar bloga nerakstīšanu.
Nu ko jāsāk atcerēties kas viss tik nav noticis pa šo laiciņu.
Tātad Mārtiņš aizbrauca uz Vāciju un tūliņ jau būs mēnesis riņķī. Es gatavojos Lieldienu ballei un kopā ar Lindu (šoreiz Trumsiņu Lindu, nevis manējo Lindu) iesējām zālīti, lai būtu foršs galda dekors, bet Lindas zālīte kkā negribēja tik labi augt. Šeit es tiecos domāt, ka no mammītes un omītes esmu mantojusi zaļos īkšķīšus (kaut drusciņ). Vēl esmu tikusi pie bazilika stādiņiem, tā kā mana palodze ir pārvērtusies mazā zaļā oāzītē. Zane cenšas neatpalikt un audzē lokus. Ļoti gaidu, kad varēšu savu baziliku likt salātos, bet var gadīties, ka tas būs tik sesijas beigās.
Tātad bija mums jau pieminētā Lieldienu balle, kura bija forša un jautra, man par pārsteigumu man patika arī mūzika, kas iepriekšējā gadā it kā nepatika un nākamajā dienā jau pirmā lekcija, uz kuru gan aizgāju, bet uz nākamo gan nespēju palikt.
Ak, jā, pirms balles bija BI … futbola turnīra fināls, nu tad es dabūju sabučot daudz futbolistu :D, paspēju izstrādāt arī visādus pigorus ar diplomiem, bet tas jau sīkums.
Un tad nāca pašas Lieldieniņas ar lielām ēšanām, 6dienā bijām uz Niklasa raudzībām, mana krustmeita, gan ir ļoti greizsirdīga uz brāli un man nācās veltīt viņai ļoti daudz uzmanības. Raudzības turpinājās arī nākamajā dienā, jo omītei un opītim ir jauns suņukiņš, pagaidām pavisam maziņš kucēns. Lieldienas bija supersiltas un ļoti, ļoti jaukas. Brīvdienas jau laikam vispār ir tādas laimes pilnās dienasJ
Pēc Lieldienām mums ar Zani vajadzēja  sākt sportot katrai ar savu sporta veidu, lai pēc tam varētu salīdzināt rezultātus un izvērtēt, bet tas kaut kā neizdevās. Es nodarbojos ar jogu tā pa retam, jo tas prasa daudz vietas, laika un tīru grīdu. Bet Z gan palaidusi mūsu norunu vējā un tik šodien bija pirmo reizi skriet. Šodien jogu laikam pildīju pareizāk par citām reizēm, jo sviedri tiešām lija. Bet tādas sarežģītas pozas kā M prot vēl nespēju izpildīt.
Pa vidam arī paspējām ar Elvu un Madaru pētījumu uzrakstīt psiholoģijā, kas izvērtās par vairākām negulētām naktīm un arī maziem kašķiem. Tgd tikai jāsaņemas kopā ar Jurģi uzrakstīt referātu vadības grāmatvedībā.
Nodevu arī ERASMUS dokumentus, tā kā šobrīd atliek tikai gaidīt atbildi no Tamperes, ka esmu pieņemta tur un apmaiņas gads varēs mani jau gaidīt. Vēl biju pieteikusies praksei DDB pie Gata Mūrnieka, kurš mums pasniedz Partizāņu mārketingu, bet diemžēl nedabūju to, par ko esmu diezgan bēdīga. Ja gadījumā kāds no tiem, kas lasa manu blogu nav redzējis manu pieteikuma video
Vēl sadarbībā ar Avantis rīkoju semināru par brīvprātīgo darbu, kur dalību ņēma arī ASTRO’N’OUT.  Ha tgd esmu personīgi pazīstama ar viņu solisti Māru. Pēc semināra krāsojām kāpņu telpu augstskolā un parakstījāmies uz sava darbiņa, vēl pēc tam devāmies uz bezmaksas ASTRO’N’OUT koncertu, kurš bija ļoti, ļoti pozitīvs un foršiņš. Turpmāk pavisam noteikti ASTRO’N’OUT dziesmas asociēsies tikai ar pozitīvām atmiņām.
Diemžēl siltais laiciņš, kāds bija Lieldienās, ir atgriezies tikai šodien. Tad nu to arī izmantojām un gājām uz pludmali ”sauļoties”. Šoreiz tas bija tikai omīšu stilā uz soliņa, jo esot istabā neticējām, ka var būt tik silts laukā. Un mums ir strīpainas kājas, jo bijām atlocījušas bikses. Par to ar Z dikti smējāmies, kad pamanījām, un pēcāk viņa man jautāja: „Bet pasaki, ko mēs vispār domājām, kad rāvām tās džinsas augšā?”

Ceru, ka visu svarīgāko iekļāvu un turpmāk labošos un rakstīšu biežāk.

P.S. šī brīža mīļākais izpildītājs ir Adele ar saviem – „someone like you” un „rolling in the deep”, protams, ASTRO’N’OUT arī