Atpakaļ pie vecajiem stiķiem...

Jo vairāk brīva laika ir, jo mazāk gribās mācīties. Jā, esmu atkal sliņķītī. Ne es rakstu blogā regulāri, ne laicīgi pildu mājas darbus. Nu ko tur teikt, laikam jau nemainos. Un izvairoties no mācībām, es vismaz rakstu blogu. Bet vispār iet labi.

Strauji tuvojas pirmā perioda beigas un to var just. Nākamās divas nedēļas man diezgan saspringtas būs katrā pa vienam eksāmenam un pa vienai prezentācijai. Tas tā nedaudz biedējoši, bet gan jau kaut kā...

Vakar (27.09) bija tā kopīgā pirtsiešana, bet kāda „neraža”, es nevarēju uz viņu ierasties jo man bija field trip citā priekšmetā. Jāsaka, ka man par pārsteigumu ekskursija bija interesanta. Līga gan bija uz to pirti, teica, ka forši esot bijis. Bet nu neko ļoti es neesmu palaidusi garām, jo man šis pasniedzējs ir arī citam priekšmetam- Scandinavian business- kurā visticamāk, ka arī dosimies uz pirti.

Otrdiena vispār bija interesanta diena, pamodos pirms modinātāja, pirms skolas vēl paspēju iziet paskriet un pavingrot. Laiks arī bija ļoti skaists un pat silts (+13 grādi, to te uzskatu jau par siltu laiku).

Svētdienā (25.09., neesmu hronoloģiska piedodiet) manas dzīvokļa biedrenes devās uz Stokholmu un es paliku viena, tad ar Līgu arī izvārījām milzīgu katlu ar biešu zupu. Tiešām milzīgu, jo to piebeidzu tikai šodien.

Tā jau kārtīgas meitenes it kā ir manas dzīvokļa biedrenes, bet... svētdien es virtuvē saņēmu negaidītu pārsteigumu- abas izlietnes pilnas ar traukiem. ( trauku mazgāšana ir viens no maniem nemīļākajiem darbiem, vēl vairāk man nepatīk mazgāt pastāvējušus citu cilvēku traukus). Un te jau atkal kāds varētu teikt, ka es lieki cepos, bet es citādi nemāku. Es jau nebiju dusmīga, tikai vīlusies...

Vēl tajā pašā rītā mani pamodināja vēl kāds cits pārsteigums. Pamodos no tā, ka dzīvoklī kāds dziedāja, bet visas meitenes ir prom. Saņēmu drosmi un gāju skatīties. Dzīvoklis tukšs. Tas labi. Izrādās dzied mans apakšējais kaimiņš, un laikam savā istabā, kas atrodas tieši zem manis, jo citās telpās dziedāšana bija klusāka. Man vienkārši veicas :D

Vēl aizvien nevaru beigt nopriecāties, ka paņēmu līdzi vilnas zeķes, jo mums te nekurina vēl un ir pavēsi. Līgai gan jau otro reizi pieslēgta apkure, spriedām, ka tas tāpēc, ka viņa vairāk maksā. 

P.S. Šeit Līga man lika pozēt, kā redzams man īpaši nesanāk